rnp
LV RU

Gadiem akumulēt parādus par siltumu nav normāla prakse

18.06.2021
Gadiem akumulēt parādus par siltumu nav normāla prakse

Līdz ar vasaru aktualitāti šķiet zaudējis jautājums par apkures parādiem. Tomēr Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sit trauksmes zvanus par to, ka tieši ēku apsaimniekotāji pašlaik ir tie, pie kuriem akumulējas nenomaksātie parādi par siltumu. Šis jautājums tika aktualizēts jau pērn un Ekonomikas ministrijā pat tika izveidota īpaša darba grupa. Taču tās darbs ir apstājies un risinājums netop, intervijā aģentūrai LETA uzsver SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Tāpat viņš norāda, ka RNP vairs netaisās turpināt iepriekšējo gadu praksi, kad iepirkumu konkursos par pakalpojumu sniegšanu uzvar tikai viens uzņēmums un RNP nonāk ķīlnieka lomā, ja pakalpojumi tiek sniegti nekvalitatīvi.

 

Pēc apkures sezonas vienmēr ir aktuāls jautājums par parādiem. Kāda ir situācija RNP apsaimniekotajās mājās?

Tehniskajā ziņā šajā apkures sezonā viss bija vairāk vai mazāk kārtībā, un tā no citām ziemām īpaši neatšķīrās. Savukārt, ja uz to raugāmies caur maksājumu prizmu, tad apkures sezonu RNP klienti noslēdza ar 2,2 miljonu eiro parādu. Tas ir par 3,2% mazāk nekā iepriekšējās apkures sezonas beigās.

RNP ir arī ieviesis vairāku darbību kopumu, lai veicinātu parādu mazināšanos. Tāpat jāmin, ka Covid-19 laikā Rīgas kapitālsabiedrības drīkstēja par parādiem nepiemērot soda naudas, lai nodrošinātu klientu sociālo aizsardzību. Līdz ar to mēs jau vairāk nekā gadu nepiemērojām ne līgumsodus, ne kavējuma naudas. Ja redzam, ka cilvēkiem rodas parādi, ir ekonomiskas grūtības vai citas sociālas problēmas, tad sadarbībā ar Rīgas domes Sociālo dienestu mēs esam ieviesuši arī sistēmu, ka līdz ar atgādinājumu par savlaicīgi neveiktu maksājumu norādām arī kontaktinformāciju, kur vērsties pēc sociālās palīdzības. Tāpat esam sākuši klientiem proaktīvi atgādināt par rēķinu apmaksas termiņu vai kavētu maksājumu. Līdz ar pirmo samaksas termiņa kavējumu mēs uzreiz sūtam atgādinājumus par apmaksas termiņu un redzam, ka tas strādā ļoti labi.

Tāpat esam sākuši rēķinus izrakstīt ātrāk, jo šobrīd RNP rēķini par siltumu ir jāsamaksā līdz 20.datumam atšķirībā no citiem rēķiniem, kurus var samaksāt līdz mēneša beigām. Līdz ar to, jo ātrāk rēķini tiek izrakstīti, jo ātrāk cilvēki tos apmaksā un mazāk veidojas kavējumi.

Kopumā šo apkures sezonu bez parādiem pabeidza tikai 45 mājas. Iepriekšējā apkures sezonā tādas bija 50. Kopējais parādu apjoms "Rīgas siltumam", kas gadu gaitā ir akumulējies pie mums, ir 14 miljoni eiro. Te simboliskam salīdzinājumam var minēt, ka "Rīgas siltuma" peļņa iepriekšējā gadā pieauga līdz 15 miljoniem eiro.

Uzsākot apkures sezonu, mēs "avansējām" parādniekus par 2,6 miljoniem eiro, lai vienkārši varētu pieslēgt mājas apkurei. No šīs summas ir izdevies atgūt tikai 35%. Tā kā iepriekšējo gadu RNP ir strādājis ar zaudējumiem, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanu šaubīgajiem debitoriem, tad es gribu uzsvērt, ka mēs īsti neredzam, no kādiem līdzekļiem mēs šogad varēsim veikt šo "avansēšanu" un pieslēgt apkuri Rīgā, ja netiks atrasts kāds cits risinājums. Mēs, protams, darīsim visu, lai apkure tiktu pieslēgta, bet ir acīmredzams, ka nepieciešama valsts iesaiste normatīvo aktu izmaiņu veikšanai, jo nav normāli, ka visu parādu nastu uzliek starpniekam, veiksmīgi atbrīvojot no tiem pakalpojuma sniedzēju un gala lietotāju.

 

Ar ko par šo problēmu esat runājuši?

RNP pašreizējā valde stājās amatos īsi pirms apkures sezonas sākuma, un mēs šo problēmu aktualizējām jau tad. Ekonomikas ministrija sasauca darba grupu, un bija sajūta, ka ir vēlme šo jautājumu risināt. Taču viss ir atkal apstājies. Kopš tā laika ir pagājuši septiņi mēneši, un problēma jau atkal ir paslaucīta zem paklāja.

Šobrīd mēs esam centušies iesaistīt pilnīgi visas puses - Rīgas domi, "Rīgas siltumu", Ekonomikas ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Saeimas atbildīgo apakškomisiju. Mūsuprāt, būtu jāmaina Ministru kabineta noteikumos paredzētais, ka siltuma piegādātājs drīkst nepieslēgt mājai siltumu pat minimāla parāda dēļ. Ne visur Latvijā šī iespēja tiek izmantota, bet Rīgā šī prakse tiek stingri ievērota. "Rīgas siltums" mājām apkuri nepieslēdz, ja nav veikta 100% apmaksa. Ķīlnieki šai situācijai ir gan namu pārvaldnieki, gan labticīgie maksātāji. Turklāt parādi šajā gadījumā akumulējas pie namu pārvaldnieka. Mūsu skatījumā šī prakse ir pilnīgi nepieņemama un vēsturiski visdrīzāk ir izveidojusies veiksmīga lobija ietekmē.

Šī situācija ir jāmaina. Ir vai nu jābūt noteiktai maržai, piemēram, 10% no iepriekšējās apkures sezonas rēķina, kura var būt nesamaksāta, sākoties nākamajai apkures sezonai. Tas dod laiku, lai varētu nodarboties ar parādu piedziņu, jo parādus 100% apmērā nesamaksā nekad. Cilvēki mirst, cilvēkiem ir maksātnespējas, cilvēki emigrē un parādi paliek. Piemēram, ja cilvēkam ir noteikta maksātnespēja, tad iztiesāšana un parāda piedziņas nodošana tiesu izpildītājam var prasīt laiku līdz četriem gadiem. Arī Satversmes tiesa nesen atzina, ka mājas kopībai jeb citiem īpašniekiem nav jāatbild par individuāliem parādiem. Tas nozīmē, ka visu šo laiku par šāda cilvēka dzīvokli siltuma piegādātājam maksā RNP, lai šo māju vispār varētu pieslēgt apkurei. Tā ir absurda situācija.

Ir arī jāsaprot, ka caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem. Otrs risinājums ir, ka noteikts parādu risks ir jāiekļauj jau apkures tarifā. Tas ir neviennozīmīgi vērtēts priekšlikums, pret ko, loģiski, iestājas apzinīgie maksātāji. Trešais variants ir tas, ko jau pieminēju, ka tiek paredzēts, ka 10% no iepriekšējās sezonas rēķiniem var būt vēl nesamaksāti, jo tas mums dod laiku nodarboties ar parādu atgūšanu.

Pašlaik mēs vienkārši esam iedzīti stūrī un faktiski esam padarīti par siltuma piegādātāju bezmaksas parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēju un kreditētāju.

 

Minējāt, ka Ekonomikas ministrijā tika sasaukta darba grupa, bet pašlaik viss ir apstājies. Kas notiks tālāk?

Darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad mēs atkal esam vērsušies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Tomēr jāsaprot, ka Rīgas domei "Rīgas siltumā" pieder tikai 49%, bet otru daļu kontrolē Ekonomikas ministrija, kura ir atbildīga arī par iespējamiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts.

 

Darba grupa pašlaik nestrādā, izmaiņas normatīvajos aktos tātad netop, RNP ir zaudējumi. Kas notiks Rīgā, kad nu jau pēc dažiem mēnešiem atkal pienāks rudens?

Es pašlaik šo jautājumu uzdodu arī pārējiem… Mēs šo jautājumu "Kurš par to visu maksās?" tieši tādēļ esam uzlikuši uz galda. Gadiem akumulēt parādus, kuri faktiski ir parādi citam uzņēmumam, nav normāla uzņēmējdarbības prakse. Kā var būt tā, ka siltuma piegādātājs pelna, bet parādi par siltumu paliek starpniekam, kurš pat teorētiski neko no tā negūst? Mums šī nauda, kura iziet cauri kontiem, pat netiek ierēķināta apgrozījumā. Bet parādi un problēmas paliek pie mums. Tāpat kā klientu neapmierinātība.

Mums līdz apkures sezonai ir palikuši trīs mēneši aktīvai diskusijai un risinājumu meklēšanai. Visdrīzāk līdz septembrim gandrīz 2,5 miljoni eiro joprojām būs palikuši nesamaksāti, un tad varēsim diskutēt, kuram tie jāsedz.

 

Vai risinājums var būt arī tāds, ka RNP atkal ņem bankās kredītlīniju, lai apkures sezona pilsētā vismaz sāktos?

Arī tas teorētiski var būt kā risinājums. Bet jautājums ir - kādēļ šis kredīts būtu jāņem RNP? Šis kredīts iespējams ir jāņem "Rīgas siltumam" vai arī jāsedz parādi no pagājušā gada lielās peļņas. Tieši tāpat kā to iepriekšējos gados ir darījis RNP, sedzot atsevišķu klientu parādus no savas peļņas, lai siltumu saņemtu visi, kas ir godprātīgi maksājuši.

 

Kā pašlaik vispār var raksturot parādu piedziņas procesu? Ir zināmi stāsti gan par to, ka no dažiem ļaunprātīgiem nemaksātājiem neko nevar piedzīt gadiem, bet citi pat par nelieliem parādiem var zaudēt dzīvesvietu.

Ja mēs runājam par vienu konkrētu gadījumu, kad tika zaudēta dzīvesvieta, tad tas šādā nekontrolētā veidā tagad ir izslēgts. Tiesu izpildītājiem tagad šāds solis kā vēršanās pret īpašumu ir jāsaskaņo ar RNP.

Mēs pašlaik strādājam pie jaunas debitoru politikas, kuras mērķis ir būt caurredzamai, objektīvai un arī sociāli atbildīgai. Primāri ir jāstrādā pie tā, lai šis parāds nemaz neveidotos. Protams, ir ļaunprātīgie nemaksātāji, bet visumā, ja cilvēkiem regulāri atgādina un stimulē parādu dzēst, tad parādi nemaz tik daudz neveidojas. Protams, ja ir materiālas problēmas un parāds ir sasniedzis jau trīs četrus maksājumus, tad tas var kļūt par bezcerīgu parādu. Taču nevienā biznesā mērķis nav iedzīt savus klientus strupceļā. Tādēļ mēs ar šādiem klientiem strādājam, slēdzam vienošanās, atlaižam soda naudas. Taču primārais mērķis ir strādāt pirms parāda izveidošanās.

Tāpat kā citi lielie komunālo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, kuriem ir liels klientu skaits, mēs gatavojamies parādu piedziņu nodot ārpakalpojumā. Viens iemesls ir, lai izslēgtu subjektivitāti un apšaubāmas darbības pašā uzņēmumā, kā tas atklājās gadījumā ar tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu. Visdrīzāk mēs izraudzīsimies divus vai trīs no Latvijas lielākajiem parādu piedziņas uzņēmumiem. Agrīno brīdināšanu mēs visdrīzāk joprojām veiksim paši, bet pirmstiesas un tiesas piedziņu, kā arī darbu ar tiesu izpildītājiem mēs varētu nodot ārpakalpojumā.

 

Kad varētu notikt parādu piedziņas nodošana ārpakalpojumā?

Mēs konkursu plānojam izsludināt līdz jūnija vidum.

Mēs esam viens no pēdējiem lielajiem uzņēmumiem, kas pats nodarbojas ar šo specifisko jautājumu.

 

Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš jūs esat stājies amatā. Kā ir mainījies priekšstats par to, kas notiek RNP?

Protams, lai saprastu tik lielu uzņēmumu ar tik sadrumstalotu struktūru un pakalpojumu skaitu, vismaz gads jeb pilns cikls šeit ir jānostrādā.

Turklāt jāpiebilst, ka, kad mēs sākām darbu, uzņēmuma darbība divu gadu laikā bija gandrīz apstājusies. Stāvēja daudzi lifti, nebija būvmateriālu, liela daļa darbinieku atradās dīkstāvē vienkārši tādēļ, ka nebija noslēgti līgumi par materiālu iegādi, kas nepieciešami santehniķiem, galdniekiem u.c. Turklāt sākās apkures sezona. Tādēļ situācija bija sarežģīta, un mūsu primārais uzdevums bija nodrošināt RNP pakalpojumu pieejamību. Īsā laikā sakārtojām liftu remonta līgumus, lai atjaunotu to darbību, veicām remontam nepieciešamo būvmateriālu iepirkumus utt. Šobrīd degošu problēmu vairs nav. Ir ikdienas jautājumi, kas jārisina. Iespējams, atcerieties, ka šoziem sezonas vidū nācās lauzt līgumu ar esošo pakalpojumu sniedzēju par sniega tīrīšanu, kurš nespēja pildīt savas saistības. Izdevās īsā termiņā pārslēgt šo līgumu ar vairākiem reāliem darba darītājiem.

Paralēli jāveido komanda, jāpiesaista jauni darbinieki ar mūsdienīgu izpratni par to, kā ir jāsniedz pakalpojumi. Primārais uzņēmuma uzdevums ir sniegt pakalpojumus, kuri atbilst mūsdienu prasībām.

  

Iepriekš esat pieminējis arī negodprātīgus darbiniekus un politiskos ielikteņus. Vai ir izdevies no tiem pilnībā atbrīvoties?

No politiskiem ielikteņiem jau lielā mērā bija atbrīvojusies iepriekšējā pagaidu valde, mums atlika tikai pārkāpt pāri suņa astei. Negodprātīgus darbiniekus uzņēmumā, kurā ir 2000 strādājošo, laikam varēs atrast vienmēr. Taču vismaz vadības līmenī es gribētu domāt, ka šāda problēma vairs nepastāv. Protams, ir vēl tiesvedības par darba attiecību pārtraukšanu.

 

Jau pieminējāt gan liftus, gan sniega tīrīšanu. Vai tas nozīmē, ka RNP konceptuāli pārskatīs veidu, kā tiek veidoti iepirkumi par dažāda veida pakalpojumiem?

Es gribu teikt, ka pieminētie nav pēdējie līgumi, kas tiek lauzti. Prakse, kas šajā uzņēmumā ir piekopta pēdējos 10 gadus, slēgt līgumus ar "čaulas kompānijām", kuras pēc tam sadala kumosu starp citiem tirgus spēlētājiem bez jebkādas konkurences, ir jāizskauž. Tas, ko mēs darām, ir Rīgas sadalīšana piecās sešās zonās, kurā katrā būs savs iepirkums. Piemēram, liftu apkalpošanas iepirkumā mums ir piecas zonas. Arī sniega tīrīšanas iepirkumu mēs sadalījām piecās zonās.

Tas tiek darīts, lai vairs nebūtu situācijas, ka iepirkumā ir uzvarējis viens uzņēmējs un mēs kļūstam par tā ķīlniekiem. Tagad ir piecas zonas, pieci uzņēmēji ar atrunu, ka, ja kāds nespēj sniegt pakalpojumus pienācīgā kvalitātē, pārējie var iegūt apsaimniekošanā šo zonu, kamēr netiek noslēgts jauns līgums par šo vienu daļu. Tas ir konkurenci ļoti labi veicinošs faktors. Ja ir ierobežojums, ka viens uzņēmums var uzvarēt ne vairāk kā divās vai trīs lotēs, mēs iegūstam vismaz divus trīs sadarbības partnerus.

Iepirkuma procedūras ir jāveido atbilstoši likumam, un iepirkumu sadalīšanas nodrošina, ka var pieteikties arī mazāki pretendenti, un tas automātiski palielina konkurenci. Ceram, ka arī samazinās cenu.

  

Minējāt, ka sniega tīrīšanas līgums nebūs pēdējais, ko varētu lauzt. Kurās jomās vēl varētu atteikties no līdzšinējiem līgumiem?

Šovasar beidzas līgums par zāles pļaušanu. Pašlaik uz visu Rīgu ir viens līgums. Tas netiks lauzts, jo tā termiņš beidzas, bet šādā veidā tas turpināts netiks. Ir jautājums, kādēļ visā Rīgā it kā zāli pļauj viens uzņēmums, lai gan ir redzams, ka tas ir paņēmis daudzus apakšuzņēmējus. Iepirkums ir jāveido tā, lai var pretendēt arī visi tie komersanti, kuri pašlaik strādā kā apakšuzņēmēji.

Mēs būsim tie, kas vadīs šo procesu, nevis "čaulas kompānijas".

RNP arī daļai māju samazināja apsaimniekošanas maksu. Kā tas ir ietekmējis uzņēmuma budžetu?

Mēs pašlaik esam samazinājuši apsaimniekošanas maksu 67 000 mūsu klientu jeb aptuveni vienai ceturtajai daļai. Protams, ka tas samazina mūsu apgrozījumu. Taču mēs redzam, ka daļai namu gadiem ir bijusi noteikta pārāk liela apsaimniekošanas maksa. RNP no tā faktiski neko neiegūst, jo pārvaldīšanas maksa, kuru mēs neiztērējam, tiek ieskaitīta mājas uzkrājumā. Privātie pārvaldnieki to var uzskatīt par savu peļņu, bet mēs esam reglamentēts pašvaldības uzņēmums, un šo summu pārskaitām mājas uzkrājumā. Šāda mākslīga uzkrājuma veidošana ir nepamatota, tādēļ mēs arī redzam vietas, kur maksu var samazināt. Turklāt paralēli ir vērojama situācija, ka mājas ar šādiem lieliem uzkrājumiem pēc tam kļūst par "mērķi" mūsu konkurentiem, jo pārvilināt pie sevis, protams, daudz izdevīgāk ir mājas ar labu budžetu, jo šo naudu pēc tam uzreiz var izmantot labiekārtošanai vai arī solīt samazināt apsaimniekošanas maksu. Rodas sajūta, ka šo mākslīgo cenu līmeni ir veidojuši vadoši RNP darbinieki, kuri tagad jau strādā privātajā sektorā un gatavo "izdevīgākus" piedāvājumus šīm pašām mājām, jo labi pārzina šīs mājas ar lielajiem uzkrājumiem, ko paši ir veidojuši.

  

Šis process ar apsaimniekošanas maksu pārskatīšanu turpināsies?

Jā. Tas vienkārši prasa laiku, jo tas ir apjomīgs manuāls darbs.

 

No otras puses pašlaik aug dažādu izejvielu cenas, pieaugums ir remontu izmaksās. Vai tas savukārt nepalielina jūsu izmaksas?

Jā, būtiski aug izmaksas par būvmateriāliem. Šobrīd gan mums joprojām ir spēkā iepriekšējie līgumi par būvmateriālu iepirkumiem un piegādātāji tos pilda. Tādēļ mēs vēl neesam izjutuši to, ka tas būtiski spiestu uz augšu pakalpojumu maksu. Taču arī mēs esam tirgus dalībnieki, un kādā sadaļā apsaimniekošanas maksu var nākties celt. Taču tas attiecas uz pārvaldīšanas maksu. Primāri ir jābūt tā, ka maksa atbilst faktiskajām izmaksām, nevis ir izgudrota, sēžot kabinetā.

Ja mēs runājam par uzturēšanas darbiem, kas tiek apmaksāti no māju uzkrājumiem, tad par darbiem tiek rīkoti iepirkumi, un kāda cena tirgū ir, par tādu šie darbi arī tiek veikti.

 

Par atkritumu šķirošanu. Iedzīvotāji nereti sūdzas, ka viņu māju tuvumā nav atkritumu šķirošanas konteineru vai arī tie regulāri ir pārpildīti. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi vienmēr atbild, ka tātad pietiekamu skaitu konteineru nav pasūtījis nama pārvaldnieks. Kādēļ nepasūtāt?

Mums nav pamata nepasūtīt. Ja klienti vēlas, tad mēs viennozīmīgi pasūtām. Cits jautājums ir problēmsituācijas ar atkritumu konteineru novietnēm. Galvenā problēma ir tajā, ka konteinerus nav kur likt un bieži tie stāv nepiemērotās vietās. Gada sākumā konteineri atkritumu šķirošanai bija 1550 adresēs, bet tagad jau ir 2071 adresē, kas nozīmē, ka pirmajā pusgadā pieaugums ir par vairāk nekā 500 adresēm. Tas pats attiecas uz bioloģisko atkritumu šķirošanu - pieaugums ir par 240 adresēm no 19 adresēm gada sākumā. Vienlaikus jāatzīst, ka, ja papīra, stikla un plastmasas šķirošanas konteineri no iedzīvotāju puses ir akceptēti, tad ar bioloģisko atkritumu, ko pārsvarā veido pārtikas atkritumi, šķirošanu tik viegli vēl neiet. Tomēr tas viss ir cilvēku izglītošanas un ilgtspējīgas domāšanas attīstības ceļš.

Kas attiecas uz sūdzībām, tad ļoti daudzas nonāk tieši pie manis, un es neatceros, ka būtu tādas, ka ir prasījuši, bet nav uzlikts atkritumu šķirošanas konteiners. Turklāt primāri tajā, lai būtu pietiekams skaits konteineru, ir ieinteresēti jau mūsu pašu sētnieki. Ja konteineri ir pārpildīti, tad sētniekam ir papildu darbs ar apkārtnes sakopšanu ap tiem. Vienlaikus ir jāatrod līdzsvars, jo iedzīvotāji maksā par izvedamo atkritumu tilpumu. Attiecīgi, ja konteineru ir vairāk nekā vajadzīgs, vairāk ir arī jāmaksā.

Vēl viens jautājums ir arī par to, vai konteineros tiek izmesti tikai attiecīgās mājas atkritumi, vai arī tos atnes vēl no apkārt esošajām privātmājām, kuras nav pasūtījušas konteinerus sev. Arī tā ir problēma. Viens no risinājumiem, pie kuriem mēs pašlaik kopā ar Rīgas domi strādājam, ir atkritumu novietnes. Vienlaikus pašas atkritumu novietnes izveide maksā naudu, un tam mājas iedzīvotājiem ir jāpiekrīt. Mēs gribam, lai tas ir tipveida risinājums, ko var saskaņot atvieglotā veidā. Taču, ja mājām būtu savas atkritumu novietnes ar atslēgu vai kodu, tad arī vairs nebūtu jautājumu par to, kas tie ir par atkritumiem un vai konteinerus pārpilda paši māju iedzīvotāji jeb citi.

 

Vēl viena smaga problēma Rīgā ir padomju laika daudzdzīvokļu ēku renovācija. Cik daudz no RNP apsaimniekošanā esošajām ēkām ir renovētas un cik ir procesā?

Mūsu apsaimniekošanā pašlaik ir gandrīz 4000 māju, un aptuveni 40% no tām ir tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas. Mēs rēķinām, ka to renovācijai ir nepieciešams aptuveni pusotrs miljards eiro. Pirmajā periodā, kad atbalstu māju renovācijai varēja saņemt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, tika pabeigtas piecas mājas. Tagad ar "Altum" atbalstu rekonstrukcija notiek 106 mājās. Vai tas ir daudz vai maz? Grūti pateikt, ja redzam, ka no "Altum" programmā pieejamā finansējuma tikai RNP pārvaldībā esošās mājas ir paņēmušas vienu ceturto daļu.

Protams, ka šis process stagnē. Mēs redzam, ka jaunās programmas, kuras drīz startēs, ir vēl sarežģītākas. Pret projektiem ir augstākas tehnoloģiskās prasības, piemēram, projektam jābūt izstrādātam BIM sistēmā, kas ir dārgi, ir papildu prasības par "zaļajiem" materiāliem. Tādēļ lētākas un vienkāršākas šīs programmas nekļūs.

Rīgā mēs lielas cerības liekam uz to, ka atsāk strādāt Rīgas enerģētikas aģentūra un tiek veidots Rotācijas fonds, kurā iecerēts akumulēt dažādus finansējuma avotus un piedāvāt produktus Rīgas iedzīvotājiem. Savukārt problēma, kas ir jārisina jau valsts līmenī, ir šo projektu ļoti ilgā vadība. Mēs redzam, ka tie ir trīs līdz četri gadi. Varam domāt, ka mēs vēsturiski neesam bijuši efektīvi, bet arī privātie pārvaldnieki saka, ka tas aizņem vairākus gadus. Galvenais iemesls ir komplicētā lēmumu pieņemšana. Iedzīvotājiem kopsapulce ir jāsavāc vairākas reizes - kad nolemj, ka vispār piedalīsies programmā, tad jāapstiprina finansējums u.c. Tas ir ilgs un relatīvi sarežģīts process. Turklāt jāatceras, ka no "Altum" programmas tiek segti tikai 50% no projekta izmaksām (jaunajās programmās tikai apmēram 30%), tādēļ iedzīvotājiem ir jālemj arī par aizņēmumu komercbankās, un komercbankas prasa, lai šo lēmumu atbalsta vismaz divas trešdaļas mājas iedzīvotāju atšķirībā no lēmuma par dalību programmā, kur pietiek ar pusi. Mājai nedrīkst būt parādi. Covid-19 laikā divas trešdaļas savākt ir ļoti problemātiski.

Viss šis process varētu būt daudz vienkāršāks.

Ja runājam par to, kādēļ Liepāja, Valmiera vismaz procentuāli pret māju skaitu ir priekšā, jāmin, ka Rīgā ir ļoti zems apkures tarifs. Rīgā ir lielās termoelektrocentrāles, kurām siltums ir blakusprodukts elektrības ražošanai, tādēļ siltumenerģija ir lēta un arī siltināšanas programmas iedzīvotājiem ir finansiāli mazāk interesantas. Tāpat, kā jau minēju, projektu īstenošana ir ilga, un ir jārēķinās ar augstu dzīvokļu īpašnieku mainību. Ja, projektam sākoties, dzīvokļa īpašnieks gribēja piedalīties renovācijā, tad nākamais īpašnieks vairs negrib. Tāpat Rīgā ļoti liela māju iedzīvotāju daļa ir īrnieki. Tāpat mājas ir lielas, līdz ar to piedalīties siltināšanas programmās ir jāmotivē liels iedzīvotāju skaits.

 

Siltināšana ir viens, tomēr padomju laika tipveida ēkas nav arī tās kvalitatīvākās, un, ja tās fundamentāli neremontēs, tad tās kādā laika periodā vienkārši pārvērtīsies par graustiem.

Par padomju laika māju kvalitāti ir dažādi viedokļi. Neviena no tām sabrukusi nav. Taču, protams, ka mājas ilgi nav remontētas, to oficiālais ekspluatācijas termiņš beidzas, un šis jautājums ir jārisina.

Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki nav gatavi uzņemties papildu saistības, it īpaši, ja paša dzīvokļa iegādei jau ir ņemts kredīts. Pašlaik mēs ar Rīgas domi pie šī jautājuma strādājam, jo ir skaidrs, ka mēs vieni to atrisināt nevaram. Ir vajadzīgs, ja ne valsts, tad vismaz pašvaldības līmeņa atbalsts un lēmumi. Neapšaubāmi ir nepieciešams arī valsts atbalsts - ir nepieciešamas diskusijas ar Eiropas Savienību par šo programmu nosacījumiem.

Ar Finanšu nozares asociāciju un komercbankām mums ir diskusija par to, vai arī bankas nevar izveidot tipveida produktus, ja pretī ir "Altum" programmu finansējums. Skaidrs, ka visiem ir jāstrādā vienkāršošanas un pieejamības uzlabošanas virzienā.

 

Kā iepriekšējo gadu laikā ir mainījies RNP apsaimniekošanā esošo māju skaits?

Māju skaits samazinās. Taču ir redzams, ka galvenokārt "iet prom" nelielās pirmskara laikā būvētās mājas. Izskaidrojums ir vienkāršs, jo mums kā lielam uzņēmumam ir grūti būt efektīvam, apsaimniekojot mazu māju. Ja elektriķim ir jādodas nomainīt izdegusi lampiņa kāpņutelpā, tad ir liela atšķirība, vai pēc tam šīs izmaksas tiek sadalītas uz 50 dzīvokļiem vai četriem dzīvokļiem. Tādēļ šādās nelielās mājās cilvēki aktīvi izrāda vēlmi paši apsaimniekot savu īpašumu. Kā jau minēju, tad no konkurentu puses savukārt ir vēlme pārvilināt mājas ar lieliem uzkrājumiem. Šajā gadījumā interesantākās ir lielās mājas.

Taču es gribētu uzrunāt mūsu klientus un aicināt, pirms iet prom, izvērtēt, ko savā piedāvājumā ir iekļāvuši citi uzņēmumi. Piedāvātā pārvaldīšanas maksa uz vienu kvadrātmetru ne vienmēr ir tieši salīdzināma ar pakalpojumu grozu, ko piedāvā RNP. Tieši tādēļ mēs bieži redzam, ka tās mājas, kas ir aizgājušas, pēc tam bieži izrāda vēlmi atgriezties.

 

Vai domājat par jaunu IT risinājumu izstrādi?

Šobrīd IT jomā strādājam pie esošo sistēmu pilnveidošanas un paralēli izstrādājam jauno IT stratēģiju. Tuvākajā laikā ieviesīsim jau tādas visiem saprotamas lietas kā čatbotus un robotzvanus. Pieteiksimies uz atbalstu arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismā digitalizācijai. Mēs, protams, neatrodamies akmens laikmetā, bet kādus piecus gadus savu IT risinājumu izstrādē mēs esam iekavējuši. Taču mums ir arī skaidrs attīstības virziens. Ir jāattīsta "e-parvaldnieks", ir jābūt lietotnēm, autorizējoties jāvar apskatīt savas mājas lietu, uzkrājumus. Tam visam ir jābūt pāris klikšķu attālumā.

Ja kvalificēsimies Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstam, tad varēsim iet arī uz attālinātu māju pārvaldīšanu.

 

Jau minējāt, ka RNP pērn bija zaudējumi. Kādus finanšu rezultātus plānojat šim gadam?

Pagājušā gada zaudējumi bija likumsakarīgi. Ņemot vērā lielo šaubīgo debitoru skaitu un "PNB bankas" krahu, mēs izveidojām uzkrājumus un rezultātā zaudējumi pārsniedza četrus miljonus eiro.

Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un mums ir pietiekami ambiciozi plāni uzņēmuma attīstībai. Pašlaik savus mērķus pildām. Uzņēmums ir pamodināts, jo pēdējos divus gadus tas ir bijis tādā letarģiskā miegā.

 

 

Informāciju sagatavoja Inguna Ukenābele, LETA, un publicēta 16.06.2021. LETA: "RNP: Gadiem akumulēt parādus par siltumu nav normāla prakste"

Jaunākie raksti

Pakalpojumu piegādes pārtraukumi

19.09.2021 (12.00) līdz 19.09.2021 (18.00)
INFORMĀCIJA PAR ŪDENS PADEVES PAKALPOJUMA PĀRTRAUKUMU, SIA RĪGAS ŪDENS
Torņakalna iela 20
19.09.2021 (12.00) līdz 19.09.2021 (18.00)
INFORMĀCIJA PAR ŪDENS PADEVES PAKALPOJUMA PĀRTRAUKUMU, SIA RĪGAS ŪDENS
Mazā Nometņu iela 17
19.09.2021 (12.00) līdz 19.09.2021 (18.00)
INFORMĀCIJA PAR ŪDENS PADEVES PAKALPOJUMA PĀRTRAUKUMU, SIA RĪGAS ŪDENS
Nometņu iela 12, 13, 15, 17, 20, 21, 13A, 15A