rnp
LV RU

Siltināšanas veicināšanai jāstrādā, nevis „jāmeklē dzirdīgas ausis"!

11.01.2013
Siltināšanas veicināšanai jāstrādā, nevis „jāmeklē dzirdīgas ausis"!

Ar prieku turpināšu diskusiju ar Ekonomikas ministrijas pārstāvi, kura uzdevums, spriežot pēc Viļņa Ķirša pēdējām aktivitātēm plašsaziņas līdzekļos, ir dzirdīgu ausu meklēšana vai izmisīga vēlme kandidēt pašvaldības vēlēšanās un tikt izvirzītam par kādas partijas mēra kandidātu, nevis konkrēts darbs siltināšanas veicināšanā.

 

Siltumenerģija ir dārga un, kā esmu norādījis jau iepriekš, publikācijās plašsaziņas līdzekļos („Siltināta ēka, lielāks komforts par mazāku maksu", „Rīgas Avīze" 2011. gada maijs, piegādāta katram uzņēmuma klientam; „Siltināšanai vēl pieejams ERAF līdzfinansējums", „Pastnieks" 2011. gada decembris, un daudzas citas publikācijas), vienīgais risinājums maksājumu samazināšanai par siltumu ir ēkas siltināšana. Ja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs pauž viedokli kā eksperts, būtu vērts iepazīties ar jau agrāk uzņēmuma vadītāja izskanējušo viedokli.

 

Piemēram: „Dzīvojamo ēku siltumefektivitātes paaugstināšanas programma, īpaši ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu ēku siltināšanai ir efektīvs un nepieciešams instruments katra dzīvokļu īpašnieka maksājumu samazināšanai un dzīves kvalitātes paaugstināšanai. Arī bez Eiropas līdzfinansējuma, ņemot vērā energoresursu cenas, ilgtermiņā ēkas siltināšana ir ekonomiski pamatota. Ar līdzfinansējumu – divkārt izdevīgāka." (http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ervins-straupe-eku-siltinasana-riga-miti-un-realitate.d?id=42162822) vai „Tieši tāpēc, ka uzņēmums apzinās nepieciešamību paaugstināt ēku siltumefektivitāti, uzreiz pēc SIA „Rīgas namu pārvaldnieks" dibināšanas tika izveidota speciāla nodaļa, kura nodarbojas ar siltināšanas jautājumiem."

 

Siltumenerģija, salīdzinot ar iedzīvotāju ieņēmumiem, ir tik dārga, ka PVN samazināšana atvieglotu šodienas komunālo maksājumu slogu, nevis kardināli to pazeminātu, nemotivējot siltināt. Loģika saka, ka samazinot ikmēneša maksājumu, dzīvokļu īpašniekiem būtu vieglāk pieņemt lēmumu par siltināšanu. Neraugoties uz Eiropas līdzfinansējumu, starpība par siltināšanas darbiem būs jāmaksā no savas kabatas, turpinot maksāt arī kārtējo rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem.

 

Runājot par situāciju Rīgā un par procentuālo sadalījumu siltināšanā starp SIA „Rīgas namu pārvaldnieks" un citiem apsaimniekotājiem, laiks izvērtēt situāciju šajā jomā tieši lēmumu pieņemšanas kontekstā. Kas ir ēkas, kuras apsaimnieko SIA „Rīgas namu pārvaldnieks"? Lielākā daļa tās ir ēkas, kurās neraugoties uz to, ka lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, dzīvokļu īpašnieki joprojām nav lēmuši par mājas pārņemšanu no pašvaldības.

 

Kas ir atlikušais dzīvojamais fonds Rīgā? Tie ir jaunie projekti, kuriem pārsvarā nav nepieciešama siltināšana, ēkas, kuras apsaimnieko paši dzīvokļu īpašnieki, kooperatīvu mājas un privāto apsaimniekotāju pārvaldītās ēkas. Šīs raksturo augsta dzīvokļu īpašnieku aktivitāte, spēja sanākt uz kopsapulcēm, vēlme pieņemt ēkas uzturēšanai saistošus lēmumus.

 

Arī mūsu uzņēmuma klienti mainās – 2012. gadā uzņēmuma apsaimniekotajās ēkās noticis iepriekš nepieredzēti liels kopsapulču skaits. Tas saistīts ar to, ka mēs katram klientam pastkastītē ielikām gan mājas tāmes atskaiti, gan nākamā gada tāmes projektu. To saņemšana mobilizēja daudzu ēku dzīvokļu īpašniekus uz kopsapulcēm. Es katru nedēļu tiekos ar uzņēmuma klientiem. Diemžēl, bieži dzirdu, ka valsts ekonomiskās krīzes rezultātā pēdējos gados daudzi dzīvokļu īpašnieki ir devušies peļņā uz ārzemēs, bet dzīvoklī dzīvo īrnieki, kuriem nav balss tiesību.

 

Ja Ekonomikas ministriju tiešām uztrauc ēku apsaimniekošana, tostarp siltināšanas problēmas, un ir sagatavoti konkrēti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, nevis tikai slēpta vēlme kļūt par mēra kandidātu, aicinu Ekonomikas ministrijas Parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi uz atklātu un argumentētu sarunu par šīm problēmām.

 

Jaunākie raksti

Pakalpojumu piegādes pārtraukumi

04.08.2020 (9.00) līdz 04.08.2020 (20.00)
Ūdens padeves un dzeramā ūdens pārtraukums
Baseina iela 6a, Lielirbes iela 1, Kauguru iela 1,3,3a,5,5a,7,7a, Mazā Nometņu iela 97,98, Kalnciema iela 76,76a,81,80a,80,82,88,90,90a,91,95a,95,97,97a,98,100,100a,101,102a, 102,104,106a,106k – 1,106k – 2,106,106k – 3,108,110,112,114,114a
04.08.2020 (8.00) līdz 04.08.2020 (16.00)
Karstā ūdens padeves pārtraukums
Sarkaņdaugavas ielā 31, Sliežu ielā 27 k.1, 29 k.3, 29 k.4, Ziemeļu ielā 20
04.08.2020 (9.00) līdz 04.08.2020 (16.00)
Karstā ūdens padeves pārtraukums
Tālavas gatve 3, 5, 9, 11, 13