rnp
LV RU

Jautājumi/Atbildes

  • Jautājumi un atbildes saistībā ar Covid-19
    • Kā iesniegt dokumentus?

      Lai iesniegtu nepieciešamos dokumentus:

      • rakstot uz e-pastu rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums. Iesūtot iesniegumu un dokumentus elektroniski, tiem jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu;
      • atstājot dokumentus SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Klientu apkalpošanas centra pastkastītē, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
      • ar pasta starpniecību, nosūtot dokumentus uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” juridisko adresi – Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011.

       

       

      Iesniedzot iesniegumu, klientam obligāti jānorāda savs vārds un uzvārds, kontakttālrunis un pēc iespējas plašāka jāapraksta situācija, ko nepieciešams risināt. Iesūtot iesniegumu elektroniski, aicinām klientus nosūtīt tos no e-pasta adreses, ar ko autorizējies vortālā E-pārvaldnieks. Ja dzīvokļa īpašnieks nav autorizējis savu profilu vortālā, dokumentiem jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu. Nepieciešamības gadījumā iesniegumam pievienot dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētos apstākļus. Iesniegums var būt pašrocīgi parakstīts, ja tas tiek ievietos Klientu apkalpošanas centra pastkastītē.

       

    • Kā un kur varu iesniegt ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas/verifikācijas dokumentus?

      Ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas/verifikācijas aktu un skaitītāju sertifikātus var iesniegt:

      • sūtot uz e-pastu rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
      • atstājot dokumentus tiem paredzētā pastkastē pie SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Klientu apkalpošanas centriem, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
      • ar pasta starpniecību nosūtot dokumentus SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" juridisko adresi - Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011.
    • Vai nodrošiniet ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņu vai kādu citu maksas pakalpojumu?

      Ņemot vērā valstī pastāvošo epidemioloģiski sarežģīto situāciju, lai mazinātu RNP darbinieku un klientu veselības apdraudējumu, uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta maksas pakalpojumu sniegšana, tai skaitā arī ŪPS verificēšana/nomaiņa, izņemot šādus pakalpojumus:

      • ūdensvada atslēgšana (izlaišana) un pieslēgšana (uzpildīšana) dzīvoklī;
      • asenizācijas notekūdeņu pārsūknēšana;
      • elektromontāžas darbi – zvana piespiedpogas nomaiņa, E27 drošinātāja ielikņa nomaiņa, E27 drošinātāja turētāja nomaiņa, E27 drošinātāja nomaiņa pret automātslēdzi, automātslēdža nomaiņa.
    • Vai ir iespējams pagarināt ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas termiņu?

      Atbilstoši Ministru kabineta 09.12.2008. noteikumu Nr. 1013. “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 36. punktam – ja ūdens patēriņa skaitītāja (ŪPS) termiņš beidzies pirms Ministru kabinets izsludinājis ārkārtējo situāciju saistībā ar epidēmiju vai pandēmiju vai tas beidzas ārkārtējās situācijas laikā, šo ŪPS veicama 3 mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Ja minētais termiņš beidzas nepilnu 3 mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, šo ŪPS atkārtotās verificēšanas veikšanas termiņš tiek pagarināts, lai verificēšanu varētu nodrošināt 3 mēnešu laikā. Aprēķinot apmaksājamo daļu par pakalpojumu, kas saņemts līdz verificēšanai, ņem vērā arī šo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus.

    • Kā varu pagarināt transportlīdzekļa iebraukšanas un stāvēšanas atļauju?

      Lai pagarinātu transportlīdzekļa iebraukšanas un stāvēšanas atļauju kamēr Latvijā ir izsludināts ārkārtējā situācija, jāaizpilda iesniegums par transportlīdzekļu iebraukšanas un stāvēšanas atļaujas izgatavošanu (iesniegums pieejams mūsu mājas lapā “Klientiem – Iesniegumu veidlapas”) un tas jāiesniedz:

       

      Iesniedzot iesniegumu, jānorāda, kurā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" KAC vēlas izņemt atļauju, kā arī savu kontakttālruni saziņai. 

       

      Atļauju var izņemt tikai dzīvokļa īpašnieks, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, un pilnvarotā persona, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu un notariāli apstiprinātu pilnvaru.

       

    • Vai tiks pagarināts rēķina apmaksas termiņš?

      Nē, apmaksas termiņš netiks pagarināts. Taču par savlaicīgi nesamaksātiem rēķiniem ārkārtējās situācijas laikā netiks piemēroti nokavējuma procenti, ka arī līgumsods.

    • Vai iespējami kādi atvieglojumi?

      SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” saviem klientiem par savlaicīgi nesamaksātiem rēķiniem ārkārtējās situācijas laikā nepiemēros nokavējuma procentus, ka arī līgumsodu. 

    • Vai daudzdzīvokļu namu koplietošanās telpas tiek dezinficētas, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanās riskus?

      Lai nodrošinātu pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu māju kāpņu telpu papildu dezinfekciju koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un inficēšanās risku mazināšanai, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sētnieki un uzkopšanas vienības darbinieki nodrošināti ar papildu dezinfekcijas līdzekļiem, lai paralēli ikdienas uzkopšanai biežāk lietotajām virsmām veiktu dezinficēšanu.

       

      Tīrīšanas procesā īpaša uzmanība tiek pievērsta visiem priekšmetiem un virsmām, kurām bieži pieskaras cilvēki, piemēram, durvīm un durvju rokturiem, kāpņu margām, pastkastītēm. Uzdevums ir dezinficēt virsmas un telpas, kam varētu būt pieskāries vai kurās varētu būt uzturējies pacients ar koronavīrusa Covid-19 infekciju, lai ierobežotu tās tālāku izplatību. Pēc ikdienas tīrīšanas, koplietošanas telpu rokturiem, liftiem un citu virsmu tīrīšanai tiek lietots dezinfekcijas līdzeklis.

       

      Koplietošanas telpu uzkopšanā iesaistītie darbinieki, kā arī santehniķi un avārijas dienesta personāls, ir saņēmuši gan dezinfekcijas līdzekļus, gan instrukcijas par dezinfekcijas līdzekļu lietošanu un drošības pasākumiem – regulāru roku mazgāšanu un dezinficēšanu, gumijas cimdu lietošanu, kā arī saskarsmes ierobežošanu ar citiem cilvēkiem.

       

      Lūgums iedzīvotājiem koplietošanas telpās neuzglabāt priekšmetus, kas varētu traucēt uzkopšanai un vīrusa izplatību, piemēram, velosipēdus un bērnu ratus. Ja tomēr tādi ir, iedzīvotāji tiek aicināti pašiem tos dezinficēt, īpašu uzmanību pievēršot rokturiem. Līdztekus tam aicinām arī pašiem veikt sava dzīvokļa durvju rokturu dezinfekciju, īpaši tiem, kuriem noteikta pašizolācija vai ir vīrusa simptomi.

    • Kā varu noslēgt pārvaldīšanas līgumu?

      Jaunā dzīvokļa īpašnieka īpašumtiesību apliecinoši dokumenti tiek pieņemti e-pastā rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lvnorādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums. Rēķini tiks dalīti ar zemesgrāmatu tiesneša nostiprinājuma lēmuma datumu.

    • COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā beidzas trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš. Ko man darīt?

      Rīdziniekam, kuram no jauna nepieciešams noteikt atbilstību kādam statusiem vai arī tas nonācis krīzes situācijā, jāvēršas attālināti (e-pastā vai ievieto iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē) Rīgas Sociālajā dienestā, un valsts, pašvaldību informācijas sistēmās pārbauda iesniedzēja atbilstību attiecīgajam statusam, nepieprasot papildus dokumentus, un pieņem lēmumu par šī statusa noteikšanu vai atteikumu to noteikt, vai atbalstu krīzes situācijā.

       

      Cilvēkiem, kuriem laikā, kad ir spēkā COVID -19 izraisītā ārkārtējā situācija, beidzas trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš, tas tiks pagarināts automātiski. Izziņas derīguma termiņš tiek pagarināts uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām.

       

      Sev neskaidro informāciju var uzzināt, zvanot pa Rīgas domes Labklājības departamenta BEZMAKSAS informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte, vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048. Aktuālā informācija mājas lapā: www.ld.riga.lv

  • Par vortālu e-parvaldnieks.lv
    • Kā reģistrēties vortālā e-parvaldnieks.lv?

      Lai reģistrētos vortālā e-parvaldnieks.lv, aicinām sekot pamācībai, kas pieejama ŠEIT

    • Esmu dzīvokļa īpašnieks. Kā varu autorizēt savu vortāla e-parvaldnieks.lv profilu kā dzīvokļa īpašnieks?

      Lai veiktu autorizāciju, dzīvokļa īpašniekam sākumā nepieciešams ielogoties vortālā e-parvaldnieks.lv, ievadot lietotājvārdu (elektroniskā pasta adresi) un paroli. Pēc tam logā “Lūdzam apliecināt savus personas datus” būs iespēja izvēlēties attiecīgo internetbanku vai eID un veikt personas datu apliecināšanu. Pamācība, kā to izdarīt, pieejama ŠEIT.

       

      Autorizāciju iespējams veikt arī, personīgi ierodoties jebkurā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami ŠEIT), līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu.

       

      Ja dzīvokļa īpašnieks ir juridiska persona, autorizācijai aicinām atsūtīt uzņēmuma paraksttiesīgas personas ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu (brīvā formā), norādot elektroniskā pasta adresi, kurai veicama autorizācija, uz elektroniskā pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv vai uzņēmuma pilnvaroto pārstāvi personīgi vērsties jebkurā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami ŠEIT), līdzi ņemot personas identitāti un uzņēmuma pārstāvību apliecinošus dokumentus.

    • Kā vortālā e-parvaldnieks.lv nomainīt reģistrēto e-pastu?

      Ja vortālā e-parvaldnieks.lv reģistrētā elektroniskā pasta adrese nav aktuāla (tā jāmaina), iespējams veikt reģistrāciju vortālā ar aktuālo elektronisko adresi. Pēc reģistrēšanās un autorizēšanās (savu personas datu apliecināšanas ar internetbankas vai eID starpniecību) dzīvokļa īpašniekam vortāla sadaļā “Mani līgumi” būs iespēja apskatīt dzīvoklim piesaistītos lietotājus un nepieciešamības gadījumā dzēst iepriekš reģistrētos lietotājus (virzot peles kursoru uz attiecīgo lietotāju, parādīsies iespēja to dzēst), kā arī pievienot citus/papildus lietotājus un elektroniskā pasta adreses (ar piedāvāto opciju “Uzaicināt īrnieku”).

    • Kā var atteikties no rēķinu saņemšanas drukātā formā?

      Atteikties no drukātu rēķinu saņemšanas iespējams vienīgi dzīvokļa īpašniekam, vortāla e-parvaldnieks.lv sadaļā “Mani līgumi” uzspiežot uz kursora blakus opcijai “Saņemt drukātu rēķinu”, un virzot kursoru pa kreisi (līdz tas iekrāsojas pelēkā krāsā).

  • Par AS "Swedbank" rēķinu internetbankā
    • Kāpēc izvēlēties e-rēķinu?

      E-rēķins internetbankā sniedz ērtas rēķinu saņemšanas, apmaksas un glabāšanas iespējas. Viss vienuviet – varat ietaupīt laiku, gan pārskatot savus rēķinus, gan tos apmaksājot.

       

    • Cik maksā e-rēķina saņemšana un apmaksa internetbankā?

      E-rēķina pieteikšana un saņemšana internetbankā ir bez maksas. Apmaksa starp Swedbank kontiem ir bez maksas, norēķini uz citu banku kontiem tiek veikti saskaņā ar spēkā esošo maksājumu cenrādi.

      Rīgas namu pārvaldnieka e-rēķina saņemšana un apmaksa ir bez maksas.

    • Kā apmaksāt saņemto e-rēķinu?

      Internetbankā ir divi ērti e-rēķinu apmaksas veidi: nospiežot pogu "Maksāt" vai izmantojot automātisko apmaksu.

    • Kā pieteikt e-rēķina automātisko apmaksu?

      Pie saņemtā e-rēķina internetbankā ir iespēja/poga Pieslēgt automātisko apmaksu. Aizpildot pieteikumu, noteikti jābūt atzīmētai izvēles rūtiņai par automātisko apmaksu. Līguma noslēgšana ir bez maksas.

       

    • Ko nozīmē mēneša limits e-rēķinu automātiskās apmaksas līgumā?

      Līguma noslēgšanas laikā pēc savas izvēles varat norādīt mēneša limitu, kuru nedrīkst pārsniegt, veicot internetbankas e-rēķinu automātisko apmaksu. Ja rēķina summa pārsniedz noteikto limitu, rēķina apmaksa ir atkarīga no tā, vai esat atļāvis veikt daļēju apmaksu. Ja daļēja apmaksa ir atļauta, tad maksājuma saņēmējam tiks pārskaitīta summa, kas veido vismaz pusi no rēķina summas un nepārsniedz noteikto limitu. Ja daļēja apmaksa nav atļauta vai ja var pārskaitīt tikai summu, kas ir mazāka par pusi no rēķina pilnas summas, tad apmaksa netiks veikta. Lūdzu, pārbaudiet, vai mēneša limits ir pietiekami liels un jūsu kontā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai rēķinus varētu apmaksāt noteiktajā termiņā.

      Uzņēmumu pakalpojumu apmaksas kārtība var atšķirties, tāpēc, nosakot savu mēneša limitu, ņemiet vērā arī iespēju, ka mēnesī var tikt iesūtīti vairāki rēķini vai arī var mainīties pakalpojuma izmaksas.

       

    • Kādas ir iespējas izvēlēties rēķina apmaksas dienu?

      Pieslēdzot internetbankas e-rēķinu automātisko apmaksu, varat izvēlēties apmaksas dienu:

      • Apmaksas termiņa dienā (apmaksas galīgais datums, ko pakalpojuma sniedzējs ir norādījis iesūtītajā e-rēķinā).
      • Divas dienas pēc e-rēķina saņemšanas. Šādi e-rēķins tiks apmaksāts savlaicīgi, negaidot termiņu.
      • Divas dienas pirms apmaksas datuma. Ja saņēmējs ir citā bankā, tad būsiet drošs, ka summa saņēmējam tiks ieskaitīta līdz apmaksas termiņam un maksājums netiks nokavēts.
    • Vai apmaksas dienu var mainīt?

      Apmaksas nosacījumus varat mainīt, attiecīgajā internetbankas e-rēķinu automātiskās apmaksas līgumā izvēloties citu apmaksas dienu.

    • Vai internetbankas e-rēķins tiks automātiski apmaksāts, ja kontā nav EUR valūtas, bet ir cita valūta?

      Ja apmaksas datumā kontā nav EUR atlikuma, internetbankas e-rēķins netiks apmaksāts. Kontā ir jābūt EUR valūtas atlikumam. Ja jūsu kontā ir cita valūta, tad pirms atmaksas datuma veiciet valūtas maiņu internetbankā uz EUR.

    • Kas notiek ar automātisko maksājumu, ja apmaksas datumā kontā nav naudas?

      Ja apmaksas datumā nav pietiekams konta atlikums internetbankas e-rēķina apmaksai, sistēma automātiski meklēs naudu vēl 6 dienas. Ja septītajā dienā kontā nebūs pilnas summas e-rēķina apmaksai, rēķins var tikt apmaksāts daļēji, ja jūs automātiskās apmaksas līgumā esat atļāvis daļēju apmaksu.

       

    • Vai varu saņemt citas personas internetbankas e-rēķinu?

      Sākotnēji plānots internetbankas e-rēķinus iesūtīt dzīvokļu īpašniekiem. Ja būs iespēja īrniekiem pieteikties e-rēķiniem, iedzīvotāji par to atsevišķi tiks informēti.

    • Kur varēšu apskatīt apmaksātos un neapmaksātos internetbankas e-rēķinus?

      Tiklīdz internetbankas e-rēķins ir apmaksāts, to var apskatīt arhīvā.

      Ja e-rēķinu nosūtāt uz arhīvu pirms apmaksas, tad to manuāli vairs nevarēs apmaksāt, bet automātiskā apmaksa darbosies.

       

       

    • Kā klients var pārliecināties, ka internetbankas e-rēķina apmaksa ir notikusi?

      Apmaksātie internetbankas e-rēķini ir apskatāmi arhīvā, un otrreiz tos nevar apmaksāt. Gan manuāli veiktos, gan automātiskos maksājumus var pārbaudīt maksājumu vēsturē. Papildu iespēja – pieslēgt SMS atskaites (Ātros paziņojumus) par e-rēķinu apmaksu.

  • Kā daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai kļūt par RNP klientu?
    • Kas jādara, lai kļūtu par SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" klientu?

      Mājas pārstāvim brīvā formā jāuzraksta iesniegums, kurā jāizsaka vēlme kļūt par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientu. Iesniegumu var iesniegt jebkurā Klientu apkalpošanas centrā, nosūtot pa pastu, vai elektroniski sūtot to uz e-pasta adresi: rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv 

      Pēc iesnieguma saņemšanas SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" veiks dzīvojamās mājas apsekošanu, iegūs nepieciešamos datus (mājas platība, kopjamās teritorijas platība u.c.) un sagatavos pārvaldīšanas piedāvājumu.

      Pēc pārvaldīšanas piedāvājuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums par pārvaldīšanas tiesību nodošanu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".

    • Kas nepieciešams, lai uzsāktu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu?

      Dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem šādi lēmumi par:

      1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks",

      2) dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotās personas ievēlēšanu pārvaldīšanas līguma parakstīšanai;

      3) parādu atmaksāšanas kārtību pakalpojumu sniedzējiem (ja tāds ir),

      4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas apmēru.

      Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem no pakalpojumu sniedzējiem (AS „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”, u.c.) jāpieprasa izziņa par dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādu esamību/neesamību, kas pievienojama Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam.

                  Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pieņemams ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 16., 17., 18., 19. un 20.panta nosacījumus.

      Sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, uz to uzaicināms SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvis.

      Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem, lai pieņemtu lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, „par” jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem (17.panta astotā daļa).

  • Par transportlīdzekļu stāvvietu ierīkošanu un satiksmes organizēšanu mājas pagalmā
    • Kas ir transportlīdzekļu stāvvieta?

      Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā funkcionāli nepieciešamajā un piesaistītajā zemesgabala teritorijā ierīkots labiekārtots laukums transportlīdzekļu novietošanai un stāvēšanai.

       

      Stāvvietā ietilpst:

      • transportlīdzekļu stāvvietas segums – asfalts, betons, šķembas, oļi, bruģakmens, zāliena aizsargšūnas u.c.;
      • virszemes un apakšzemes ūdens novadīšanas inženierkomunikācijas;
      • apgaismojuma inženierkomunikācijas;
      • ekspluatācijai nepieciešamās konstrukcijas – ceļa zīmes, barjeras vai vārti, riteņu atdures, vietu marķējums, gājēju ietves, zaļā zona (zāliens, apstādījumi), u.c. elementi.
    • Kas jādara, lai sakārtotu satiksmes plūsmu un izveidotu automašīnu stāvvietas?

      3 soļi satiksmes plūsmas sakārtošanai un stāvvietas izveidei

      1. solis – kopsapulces sasaukšana

      Stāvvietas izveidošanai, paplašināšanai un iekšpagalma labiekārtošanai ir nepieciešams mājas atsevišķo dzīvokļu īpašumu (turpmāk – dzīvoklis) īpašnieku kopības lēmums. Jāņem vērā, ka mājas iekšpagalms var piederēt ne tikai dzīvokļu īpašniekiem, bet arī trešajām personām. Lai uzsāktu stāvvietas izveidošanu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam, dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulci, kuras uzdevums ir panākt vienošanos par stāvvietas jautājuma sakārtošanu, satiksmes plūsmas organizāciju mājas pagalmā, kā arī vienoties par finansējuma avotu minēto darbu veikšanai.

       

      Dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē jālemj par:

      1. Transportlīdzekļu stāvvietas izveidi/ paplašināšanu/ labiekārtošanu un/ vai transporta plūsmas sakārtošanu, uzstādot atbilstošas ceļa zīmes;
      2. Sertificēta uzņēmuma piesaisti transportlīdzekļu stāvvietas projektēšanai vai Pārvaldnieka pilnvarošanu veikt visas nepieciešamās darbības;
      3. Stāvvietas būvprojekta izstrādi atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumiem Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”;
      4. Mājas pilnvarotās personas noteikšanu saziņai ar Pārvaldnieku par ceļa zīmju uzstādīšanu atbilstoši izstrādātajai ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas shēmai, kas saskaņota VAS “Latvijas Valsts ceļi”;
      5. Transporta plūsmas sakārtošanas, stāvvietas ierīkošanas un ceļa zīmju uzstādīšanas saistīto izdevumu samaksas kārtību;
      6. Transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību, norādot izsniedzamo atļauju skaitu un veidu katram dzīvokļu īpašumam.

       

      Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt trīs veidos:

      1. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
      2. Aptaujas veidā;
      3. Citādi savstarpēji vienojoties.

       

      Lai pieņemtu lēmumu par transportlīdzekļu stāvvietas izveidi/paplašināšanu/labiekārtošanu un/vai transporta plūsmas sakārtošanu, kā arī transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību, nepieciešams, lai “PAR” nobalso vismaz ¾ jeb 75% no visiem dzīvokļu īpašniekiem, papildus jāpieņem lēmums par finansējuma avotu šiem darbiem. Savukārt, lai pieņemtu lēmumu par ceļa zīmes izvietošanu, autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, nepieciešams, lai “PAR” nobalso vismaz 50% + 1 no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

       

      Lēmums par transportlīdzekļu stāvvietas izveidi/paplašināšanu/ labiekārtošanu un/vai transporta plūsmas sakārtošanu, kā arī transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību jāiesniedz Pārvaldniekam, lai izvērtētu, vai kopības lēmums ir pieņemts atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam un vai dzīvokļu īpašnieku balsu skaits ir pietiekošs, līdz ar to lēmums saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem un virzāms tālākai izpildei.

       

      SVARĪGI

      Pārvaldnieks vērš uzmanību:

      • ja mājas pagalma teritorija, kurā paredzēts izveidot stāvvietu, pieder trešajai personai (privātīpašniekam), lemttiesīga ir tikai tāda kopsapulce, kurā pārstāvēta vairāk kā puse (50% + 1 dzīvokļa īpašnieks) no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bet kopsapulces protokolam obligāti jāpievieno attiecīgā zemes īpašnieka rakstiska piekrišana stāvvietas izveidei. Šajā gadījumā par transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību mājā būs jāpieņem atsevišķs lēmums, jo šādas kārtības noteikšanai lemttiesīga ir tikai tāda kopsapulce, kurā pārstāvēta vairāk kā puse (50% + 1 dzīvokļa īpašnieks) no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.
      • lai neradītu konfliktsituācijas, pieņemot kopības lēmumu par transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību mājā, uzmanīgi izvērtēt atļauju skaitu, kas izsniedzams katram dzīvokļu īpašumam, jo jāņem vērā arī potenciālās stāvvietas ietilpība.

       

       

      2. solis – transporta plūsmas sakārtošana un atbilstošu ceļa zīmju uzstādīšana

      Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir paredzējusi tikai transporta plūsmas sakārtošanu, uzstādot atbilstošas ceļa zīmes, kas atļauj noteiktā teritorijā stāvēt transportlīdzekļiem ar atļaujām, tad atbilstoši izstrādātajai ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas shēmai, kas saskaņota VAS “Latvijas Valsts ceļi”, tiks uzstādītas atbilstošas ceļa zīmes.

       

      Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir paredzējusi ne tikai transporta plūsmas sakārtošanu, bet arī transportlīdzekļu stāvvietas izveidi/ paplašināšanu/ labiekārtošanu, tad pēc būvprojekta izstrādes un apstiprināšanas Rīgas pilsētas būvvaldē dzīvokļu īpašniekiem jāveic būvkomersanta izvēle, kurš veiks stāvvietas būvniecības un labiekārtošanas darbus. Lai šo procedūru veiktu, jāsasauc atkārtota dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lemjot par finansējuma avotu.

       

      SVARĪGI

      Pārvaldnieks vērš uzmanību: mājas kopība var lemt par pilnvarojuma došanu un visu iepriekšminēto darbību uzticēšanu Pārvaldniekam, vai, slēdzot trīspusējo līgumu, citam mājas dzīvokļu īpašnieku izvēlētam darbu veicējam. Šādam pilnvarojuma obligāti jābūt iekļautam kopsapulces protokolā.

       

       

      3. solis – projektēšana

      Lai uzsāktu stāvvietas ierīkošanas/paplašināšanas/labiekārtošanas projektēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotam pārstāvim ir jāvienojas ar uzņēmumu, kurš veiks stāvvietas projektēšanu. Pēc stāvvietas projekta izstrādes, tas ir jāiesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē apstiprināšanai.

       

      Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti (sīkāka informācija pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā):

      • zemes lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti (kopijas);
      • topogrāfiskā uzmērījuma plāns M 1:500 (M 1:250) ar uzrādītām apakšzemes inženierkomunikācijām, ielu sarkanajām līnijām un zemes gabala juridiskajām robežām, ne vecāks par vienu gadu;
      • būves inventarizācijas (esošā stāvlaukuma) lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;
      • plānošanas un arhitektūras uzdevums;
      • komunikāciju īpašnieku un pārvaldītāju izsniegtie tehniskie noteikumi kuri jāievēro stāvvietas izstādes laikā.

       

      SVARĪGI

      Pārvaldnieks vērš uzmanību:

      • transportlīdzekļu stāvvietas drīkst projektēt licencēts ielu un ceļu projektēšanas uzņēmums vai sertificēta ielu un ceļu projektēšanas privātpersona;
      • projekta izstrāde aizņem 3-12 mēnešus – atkarībā no stāvvietas novietojuma dabā, izvēlētā tehniskā risinājuma, atbildīgo institūciju un uzņēmumu skaita, ar kuriem jāveic projekta saskaņošana;
      • ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir lēmusi tikai par ierobežojošo ceļa zīmju uzstādīšanu, tad Pārvaldnieks (ja dots šāds pilnvarojums), piesaistot ārpakalpojumu, veiks ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas shēmas izstrādi, saskaņošanu un ceļa zīmju piegādi un uzstādīšanu. Plānotais darbu izpildes laiks ir aptuveni 2 mēneši;
      • patvaļīga ceļa zīmju uzstādīšana ir stingri aizliegta!
    • Vai var izveidot automašīnu stāvvietu dzīvojamās mājas teritorijā, ja zeme pieder trešajai personai?

      Ja mājas pagalma teritorija, kurā paredzēts izveidot stāvvietu, pieder trešajai personai (privātīpašniekam), lemttiesīga ir tikai tāda kopsapulce, kurā pārstāvēta vairāk kā puse (50% + 1 dzīvokļa īpašnieks) no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bet kopsapulces protokolam obligāti jāpievieno attiecīgā zemes īpašnieka rakstiska piekrišana stāvvietas izveidei. Šajā gadījumā par transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību mājā būs jāpieņem atsevišķs lēmums, jo šādas kārtības noteikšanai lemttiesīga ir tikai tāda kopsapulce, kurā pārstāvētas trīs ceturtdaļas jeb 75% no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem;

    • Cik izmaksā automašīnu stāvvietu izveidošana vai paplašināšana?

      Transportlīdzekļu stāvvietas izveides/paplašināšanas/labiekārtošanas un/vai transporta plūsmas sakārtošanas ceļa zīmju uzstādīšanas izmaksas tiek noteiktas individuāli, ņemot vērā stāvvietas sarežģītības, tās projektēšanas un izbūves izmaksas. Zemāk norādītās izmaksas var mainīties atkarībā no izvēlētā komersanta piedāvājuma.

       

      Stāvvietas ierīkošana vai esošās paplašināšana:

      Viena līmeņa transportlīdzekļu stāvvietas tehniskā projekta izstrāde

      50,00 EUR + PVN/m2

      Viena līmeņa transportlīdzekļu stāvvietas izveide vai paplašināšana

      40,00 EUR + PVN/m2

       

      Transportlīdzekļu plūsmas sakārtošana:

      Ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas shēmas izstrāde un saskaņošana VAS “Latvijas Valsts ceļi” 121,00 EUR + PVN/gab.

      121,00 EUR + PVN/gab.

      Ceļa zīmes iegāde/izgatavošana un uzstādīšana 157,00 EUR + PVN/gab.

      157,00 EUR + PVN/gab.

       

      Piekļuves risinājumi:

      Paceļamā barjera

      Sākot no 1400,00 EUR + PVN

      Automātiski paceļams stabs

      Sākot no 2800,00 EUR + PVN

      Slēdzamas individuālās barjeras

      Sākot no 70,00 EUR + PVN

      Gumijas/ poliuretāna atdures barjeras

      Sākot no 24,00 EUR + PVN

  • Par autotransporta caurlaidēm
    • Ko darīt, ja izsniegtā caurlaide nozaudēta?

      Ja caurlaide tās derīguma termiņa laikā nozaudēta, jāiesniedz RNP atkārtots pieteikums par caurlaides izsniegšanu – tiek izgatavota jauna caurlaide, norādot tādu pašu transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, derīguma termiņu ar jaunu caurlaides reģistrācijas numuru. Par atkārtotas caurlaides izgatavošanu tiek aprēķināta maksa par atkārtotu caurlaides izgatavošanu saskaņā ar RNP maksas pakalpojumu cenrādi.

    • Cik ilgā laikā caurlaides tiek izgatavotas?

      Caurlaides tiek izgatavotas 2 darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas/reģistrēšanas dienas.

    • Ko darīt, ja neesmu RNP klients, bet nepieciešams saņemt autotransporta caurlaidi?

      Caurlaides tiek izsniegtas tikai tādā gadījumā, ja noteiktas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu piešķirt tiesības pieprasīt un saņemt autotransporta caurlaidi personām, kas nav RNP klienti, tai skaitā dzīvokļu īpašumu un neprivatizēto telpu īrniekiem vai nomniekiem. Caurlaides saņemšanai vienlaicīgi iesniedzams maksājuma uzdevums par caurlaides izgatavošanas izdevumu samaksu RNP.

    • Kādus dokumentus nepieciešams uzrādīt RNP Klientu apkalpošanas centrā, pieprasot autotransporta caurlaides izsniegšanu?

      Klientu apkalpošanas centru speciālisti, pieņemot pieteikumu, pārbauda:

      • personas identitāti (pase, identifikācijas karte);
      • klienta pilnvarotās personas pilnvarojumu (ja pieprasījumu iesniedz pilnvarotā persona);
      • dzīvokļa īpašuma tiesības, īres vai nomas tiesības apliecinošus dokumentus;
      • transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.
    • Kas var pieprasīt caurlaides izsniegšanu?

      Pieteikumi caurlaižu izgatavošanai tiek pieņemti no RNP pārvaldījumā esošās dzīvojamās mājas:

      • dzīvokļa īpašnieka vai īpašnieka pilnvarotās personas (uzrādot notariāli apliecināta pilnvaru, ja pilnvarotājs ir fiziska persona);
      • neprivatizēta dzīvokļa īrnieka/ģimenes locekļa, kam ir spēkā esošs dzīvojamās telpas īres līgums;
      • neprivatizētu neapdzīvojamo telpu nomnieka, kuram ir spēkā esošs nomas līgums.
    • Kāda ir caurlaides izgatavošanas cena?

      Maksa par caurlaides izgatavošanu norādīta RNP maksas pakalpojumu cenrādī.

    • Kāds ir caurlaides derīguma termiņš?

      RNP izsniegto caurlaides derīguma termiņš – 12 mēneši, ja teritorijā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir uzstādītas ierobežojošās ceļa zīmes, veikta autostāvvietu teritorijas uzmērīšana un ar kopības lēmumu noteikta caurlaižu izsniegšanas kārtība.

    • Kā pieprasīt caurlaidi?

      Caurlaides pieprasīšanai klientam jāaizpilda pieteikuma veidlapa un jāiesniedz to RNP Klientu apkalpošanas centrā vai nosūta, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, uz mūsu vienoto e-pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.

  • Par ūdens patēriņu
    • Kur var iesniegt ūdens skaitītāju nomaiņas aktu?

      Ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas/verifikācijas aktu un skaitītāju sertifikātus var iesniegt:

       

      Aicinām ņemt vērā arī sākumlapā publicētos paziņojumus par izmaiņām klientu apkalpošanas centru darba laikā ikgadējās svētku dienās (Ziemassvētki, Lieldienas u.tml.).

    • Kādēļ pēc ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas, dokumentu iesniegšanas pārvaldniekam uzreiz nevaru iesniegt ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus?

      Ja ūdens patēriņa skaitītāju (ŪPS) nomaiņas akti ir iesniegti mums līdz 15.datumam, tad jauno ŪPS rādījumus varēsiet iesniegt vortālā www.e-parvaldnieks.lv kārtējā mēneša ŪPS rādījumu nodošanas periodā - no 25.datuma.

    • Kad jāiesniedz ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumi?

      Ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumi jāiesniedz katru mēnesi.

      Rādījumus iespējams iesniegt:

      • Elektroniski (www.e-parvaldnieks.lv; nosūtot SMS; ievadot rādījumus terminālī) - katru mēnesi no 25. līdz 28. datumam;
      • Rakstveidā, iesniedzot aizpildītu skaitītāju rādījumu iesniegšanas veidlapu - katru mēnesi no 25. līdz 27. datumam.
    • Nepaspēju iesniegt ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, ko darīt?

      Svarīgi ir atcerieties ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iesniegt nākamajā mēnesī (atbilstoši faktiskajam ūdens patēriņam Jūsu dzīvokļa īpašumā): rakstveidā, iesniedzot veidlapu, laika periodā no 25.līdz 27.datumam (ieskaitot), vai arī iesniedzot rādījumus elektroniski no 25. līdz 28. datumam (ieskaitot). Ja norādītais termiņš netiek ievērots, ūdens skaitītāju rādījumi, sūtot elektroniskā pasta vēstules, netiek pieņemti.

       

      Ja netiek iesniegti ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi, tad tiek aprēķināts un piestādīts vidējais ūdens patēriņš, ņemot vērā pēdējo 3 mēnešu patēriņu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi netiek iesniegti vairāk kā 3 mēnešus pēc kārtas, tad tiek aprēķināta ūdens patēriņa starpība pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013.

    • Kā nodot ikmēneša ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus?

      Rādījumus iespējams iesniegt 5 dažādos veidos:

      1. Iesniedzot aizpildītu specializēto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu lapiņu, iemetot to speciāli izveidotā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošanas kastītē;
      2. Vortālā www.e-parvaldnieks.lv BEZ REĢISTRĒŠANĀS, norādot tikai rēķina datus;
      3. Vortālā www.e-parvaldnieks.lv AR REĢISTRĒŠANOS, kā dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks;
      4. Nosūtot ar SMS starpniecību. Instrukcija - šeit;
      5. Pašapkalpošanās kioskos SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Klientu apkalpošanas centros*.

       

       

      * Kioski klientiem pieejami Aleksandra Čaka ielā 42, Brīvības ielā 49/53, Brīvības gatvē 430A, Mārtiņa ielā 7 (2 kioski), Maskavas ielā 168, Pārslas ielā 10, Tilta ielā 11 k-1, Zebiekstes ielā 8 (2 kioski), Rīgā.

    • Individuālo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu pašapkalpošanās termināļi un kioski klientiem pieejami:
      • Rīgas klientu centrā, Brīvības ielā 49/53, Rīgā;
      • Klientu pieņemšanas vietā “Austrumi”, Zebiekstes ielā 8, Rīgā;
      • Klientu pieņemšanas vietā “Centrs”, Aleksandra Čaka ielā 42, Rīgā;
      • Klientu pieņemšanas vietā “Daugava”, Maskavas ielā 168, Rīgā;
      • Klientu pieņemšanas vietā “Kurzeme”, Mārtiņa ielā 7, Rīgā;
      • Klientu pieņemšanas vietā “Ziemeļi”, Tilta ielā 11 k-1, Rīgā;
      • Iecirknī “Zemgale”, Pārslas ielā 10, Rīgā.

       

    • Kādēļ saīsināts ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanas termiņš?

      Termiņš ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanai tiek saīsināts, lai maksimāli samazinātu ūdens patēriņa starpību jeb korekciju, kura veidojas arī tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki/īrnieki ūdens skaitītāju rādījumus nolasa un iesniedz dažādos laikos.

       

      Novērots, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji ūdens skaitītāju rādījumus nodod dažādi – ar savstarpēji būtiski atšķirīgu laika intervālu. Uzrādot iespējami precīzāku faktiski saņemtā ūdens apjomu, tiks nodrošināts taisnīgāks ūdens patēriņa maksas aprēķins.

       

      Ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iespējams iesniegt:

      • klātienē – nododot rādījumus rakstveidā vai izmantojot ūdens skaitītāju rādījumu nodošanas termināli Rīgas klientu centrā;

      • elektroniski – pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv;

      • iesūtot rādījumus, izmantojot SMS (INSTRUKCIJA).

    • Kādēļ tika ieviesta jaunā kārtība ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu paziņošanai?

      Aptuveni trešā daļa no RNP klientiem ūdens skaitītāju rādījumus iesniedz papīra formā, taču, lai veiktu uzskaiti šie dati tik un tā jāievada datorā, kā rezultātā tiek tērēts liels cilvēku resurss. Lai mazinātu nelietderīgo cilvēku resursu un mazinātu kļūdas iespējamību, kas rodas manuāli ievadot lapiņas datorā, uzņēmums vēlas pakāpeniski pāriet pilnībā uz elektronisku formātu, vienlaikus atvieglojot klientu ikdienu.

       

      Šīs nav pirmās izmaiņas – vairākos iecirkņos pirms dažiem gadiem tika krasi samazināts kastīšu skaits, kā rezultātā šodien to teritorijās 3/4 līdz 2/3 skaitītāju rādītāju jau tiek iesniegtas elektroniski, bet vidēji 1/4  - 1/3 ar lapiņām. Savukārt iecirkņos, kur šāda kastīšu skaita samazināšana vēl nav notikusi, lapiņu skaits pārsniedz elektroniski iesniegtos datus. Tas nozīmē,  tūkstošiem klientu ir iespēja lietot daudz efektīvāko elektronisko formu.

    • Ja vēlos joprojām iesniegt ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus papīra formātā, vai varēšu to izdarīt?

      Klienti, kuriem līdz šim drukātajā rēķinā tika iekļauta ūdens patēriņa rādījuma lapiņa un kuriem turpmāk būs vēlme iesniegt ūdens patēriņa rādījumus tikai papīra formātā, no 02.09.2019. varēs tās saņemt visos RNP klientu apkalpošanas centros. Lai saņemtu ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu veidlapas, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

    • Vai ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu veidlapu manā vietā var izņemt mans kaimiņš, radinieks, īrnieks vai kāda cita persona?

      Ja ir notariāli apstiprināta pilnvara, tad ūdens patēriņa skaitītāju paziņojuma veidlapas var saņemt gan kaimiņš, gan radinieks, gan jebkura Jūsu pilnvarotā persona, uzrādot pilnvaru un savu personu apliecinošo dokumentu RNP klientu apkalpošanas centrā. Pie šādas kārtības RNP plāno pieturēties, lai pasargātu savus klientus no trešās personas apzināta kaitējuma un ļaunprātības.

    • Cik daudz veidlapas izsniegs? Vai katru mēnesi būs jādodas uz RNP klientu apkalpošanas centru?

      Ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu veidlapa izsniedz uz trīs mēnešiem. Tas nozīmē, ka klients RNP klientu apkalpošanas centru apmeklē reizi trijos mēnešos.

    • Ko darīt, ja pazaudēju ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošanas veidlapu?

      Ja Jūs esat pazaudējis ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošanas veidlapu, Jums ir jādodas uz jebkuru RNP klientu apkalpošanas centru, lai atkārtoti saņemtu veidlapu.

    • Kur var iesniegt ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu veidlapas?

      Aizpildīto ūdens patēriņa skaitītāja rādījuma veidlapu iesniegt varēs tāpat kā līdz šim – rādījumu kastītēs, kuras atrodas mūsu klientu apkalpošanas centros un iecirkņos, kā arī daļā RNP klientu daudzdzīvokļu māju. Iesniedzot rādījumus elektroniski, vēl joprojām saglabājas priekšrocība tos iesniegt dienu ilgāk. Papīra formā no 25. līdz 27. datumam, taču elektroniski līdz 28. datumam.

    • Vai ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu veidlapu var iesniegt tikai dzīvokļa īpašnieks vai arī jebkura cita persona – īrnieks, radinieks u.tml.?

      Aizpildītu ūdens skaitītāju rādījumu veidlapu uz kastīti var nogādāt jebkurš uzticams līdzcilvēks. Iesniegšanas nosacījumi netiek mainīti.

    • Ja nevēlos iesniegt ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus papīra formātā, kādas ir citas iespējas, lai to izdarītu?

      RNP mērķis ir pakāpeniski pilnībā pāriet uz ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanu elektroniskā formātā, tādējādi ne tikai domājot par dabas resursu ilgtspējību, bet arī atvieglojot klientu ikdienas gaitas. Jau šobrīd daudz klientu izmanto rādījumu iesniegšanu:

      • Vortālā e-parvaldnieks.lv (INSTRUKCIJA);
      • Ar SMS starpniecību (INSTRUKCIJA);
      • Klientu apkalpošanas centros speciāli izvietotajos ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus kioskos;
      • Uzstādot ūdens patēriņa skaitītājus ar attālināto nolasīšanu.
    • Kā rodas ūdens patēriņa starpība?

      Rīgā izplatītie ūdens skaitītāji - gan kopīgie, gan dzīvokļos uzstādītie - mēdz būt neprecīzi un to rādījumus ietekmē vairāki faktori. Piemēram, ēku kopīgajiem skaitītājiem raksturīgi, ka, ekspluatācijas gaitā tie “aizaugt” - diametrs kļūst mazāks, un galu galā tas sāk uzrādīt lielāku patēriņu. Toties ar dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem ir tieši pretēji — jo tie vecāki, jo mazāku patēriņu uzrāda.

       

      Tomēr šīs neprecizitātes ir samērā maznozīmīgas salīdzinājumā ar citiem uzskaites precizitāti ietekmējošiem faktoriem. Daudz nozīmīgāku korekciju, kā rāda prakse, ievieš paši patērētāji. Cilvēki mēdz “grēkot”, kvītīs norādot savu vidējo, aptuveno patēriņu, vai arī ņem vērā tikai veselos skaitļus, bet ne rādījumu aiz komata. Mājas kopējā mērogā tas summējas daudzos kubikmetros. Bieži vien skaitītāji tiek nolasīti citā laika periodā, nekā tas tiek darīts ar mājas kopējo skaitītāju. Ir arī cilvēcīgi saprotams “sezonas faktors” jeb personīgā maksājuma izlīdzināšanas tendence: ziemā nereti norāda mazāku patēriņu. Ieguvums ir maksājuma termiņā - reāli iztērētā ūdens apmaksa tiek pārnesta uz vasaru, kad nav jānorēķinās par apkuri, tādejādi kopējais maksājums ziemas sezonā ir mazāks.

       

      Papildus faktors, kas rada ūdens patēriņa starpību, ir tas, ka dzīvokļos uzstādīti B klases skaitītāji. Kaut gan tiem ir veikta verifikācija un ekspluatācija ir atļauta, to plašā daudzveidība rada neprecizitātes.

    • Ja ūdens piegādes atjaunošanas darbi aizņems laiku, kā lai dzīvoklī nomazgā rokas vai pagatavo ēdienu?

      Gadījumos, kad mājai nav iespējams nodrošināt ūdens piegādi (avārijas situācijas, ilgstoši ūdensvada remontdarbi, cauruļvadu aizsalšana u.tml.), mājas apsaimniekotājs RNP nodrošina dzeramā ūdens piegādi kannās mājas iedzīvotājiem pēc pieprasījuma. Lai pieteiktu ūdens piegādi kannās, kad mājai ir atslēgta ūdens padeve, aicinām iedzīvotājus vērsties pie RNP, piesakot ūdens iegādi pa tālruni 8900 vai vēršoties pie savas mājas namu pārziņa (tālr.Nr. norādīts lietotāja www.e-parvaldnieks.lv profilā, kā arī ir pieejams, zvanot 8900);

    • Vai aizsalušos cauruļvadus ir iespējams atkausēt?

      Daļā gadījumos to ir iespējams izdarīt, taču jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Pirmais – kur ir notikusi cauruļvada aizsalšana. Ja cauruļvads aizsalis vietā, kur guļvads ir ierakts zem zemes, tad tā atkausēšana aizņems ne tikai ievērojamu laiku (rakšanas darbi, atkausēšanas darbi, kā arī aizrakšanas darbi), bet arī prasīs papildu finanšu līdzekļus (cauruļvadu atkausēšana nav iekļauta mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā). Turklāt, ja āra gaisa temperatūra ir nemainīgi zema – ap vai zem -15 °C grādiem, tad arī pēc atkausēšanas un rakšanas darbiem pastāv iespēja, ka cauruļvadi atkal aizsals. Kā arī – atkausēšanas darbus iespējams veikt tikai čuguna caurulēm, aizsalušas plastmasas caurules atkausēt nav iespējams.

    • Ja cauruļvadi katru ziemu salst ciet, kad ārā uznāk sals, ko var darīt, lai atrisinātu situāciju?

      Ir mājas, kurām vēsturiski izbūvētas ūdens piegādes caurules, kuras ieraktas salīdzinoši nelielā dziļumā, turklāt nav siltinātas. Lai atrisinātu šādu situāciju, mājas kopīpašniekiem, pieaicinot mājas pārvaldnieku, kopsapulcē ir jāizvērtē iespējamie risinājumi – kā vienu no tiem var minēt jaunu cauruļvadu izbūvi ar atbilstošu siltinājumu, lai novērstu cauruļvadu aizsalšanu. Taču jāņem vērā, ka šādu apjomīgu darbu izpildei nepieciešami finanšu līdzekļi – gan tehniskā projekta izstrādei un saskaņošanai, gan arī pašu remontdarbu izpildei. Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par labu šādam risinājumam, tad lēmumā jānorāda darbiem nepieciešamā finanšu līdzekļu avots – tas var būt mājas esošais uzkrājums vai jauna uzkrājuma veidošana. Katra māja ir individuāla, tāpēc, lai rastu risinājumu atbilstoši katras mājas problēmsituācijām, mājas kopīpašnieki var vērsties pie savas mājas namu pārziņa, iecirkņa inženiera vai iecirkņa vadītāja, lai kopīgi izvērtētu optimālāko risinājumu.

    • Ko darīt, ja mājā nav ūdens, jo, iespējams, aizsalis cauruļvads?

      Ja konstatējat, ka mājā nav ūdens un ir aizdomas par to, ka ūdensvads ir aizsalis, zvaniet uz “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) vienoto informācijas tālruni 8900, reģistrējot pieteikumu. Pēc pieteikuma saņemšanas ar Jums sazināsies atbildīgie speciālisti, lai vienotos par situācijas apstākļu pārbaudi, kā arī pēc apsekošanas – par iespējamajiem risinājumiem.

    • Ja ziemas laikā pie zemas ārējās temperatūras dzīvoklī pēkšņi pazudis ūdens, kā var zināt, vai pilsētā tiek veikti kādi remontdarbi, vai arī mājai aizsalis ūdensvads?

      Ūdens apgādes cauruļu aizsalšana tiek reģistrēta salīdzinoši reti. Visbiežāk ūdens apgādes caurules mēdz aizsalt nelielām daudzdzīvokļu mājām (aptuveni 4 - 10 dzīvokļi), kad ārā temperatūras stabiņš nokrītas zem -15 °C grādiem. Tas mēdz notikt tāpēc, ka ūdens apgādes caurules nelielām ēkām vēsturiski izbūvēti salīdzinoši tuvu zemes virsai, līdz ar to – jo aukstāks ir ārā, jo lielāka iespēja, ka arvien dziļāk sasals zeme, kā rezultātā var aizsalt arī ūdens apgādes caurules.

      Savukārt lielām daudzdzīvokļu mājām ūdensvadu aizsalšana netiek novērota, jo ūdensvads izbūvēts pietekama dziļuma vai tehniskajās šahtās, savukārt ūdensapgādes sistēma izbūvēta māju pagrabos, kur cauruļvadi atrodas siltumā, turklāt bieži vien ir siltināti. 
      Precīzu ūdens piegādes pārtraukuma iemeslu var pateikt RNP speciālisti, veicot apsekošanu pēc pieteikuma saņemšanas.

  • Par zemes nomas maksu
    • Īsi par būtisko jautājumos par zemes nomu

      SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) pārvaldīšanā ir ap 4300 dzīvojamo māju.

      No RNP pārvaldīšanā esošajām dzīvojamām mājām ~ 1200 atrodas zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās uz likuma pamata, t.i., šīm mājām to funkcionāli nepieciešamais zemesgabals pilnībā vai daļēji sastāv no citu personu īpašumā esošajiem zemesgabaliem vai šo zemesgabalu daļām. Eiropas valstīs nav sastopama situācija, ka ēka un zeme, uz kuras tā atrodas, pieder dažādiem īpašniekiem (dalītais īpašums), tomēr Latvijā zemes reformas, ēku privatizācijas rezultātā ir izveidojies dalītais īpašums, kas radījis negatīvas sekas – dzīvokļu īpašumu īpašnieki (turpmāk – dzīvokļu īpašnieki) ar zemes īpašniekiem nonākuši zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās.

      Zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību esamība ļauj zemesgabala īpašniekam prasīt zemes nomas maksu, kas savukārt apgrūtina dzīvokļu īpašniekus, palielinot veicamo maksājumu slogu. RNP ir aptuveni 80 000 klientu, kuriem jāveic šādi zemes nomas maksājumi.

      Par citām personām piederoša zemesgabala/tā daļas lietošanu dzīvokļu īpašniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu.

       

    • Kas ir zemes piespiedu nomā esošais zemesgabals?

      Katrai dzīvojamai mājai, kas privatizēta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), tās privatizācijas procesā nosakāms funkcionāli nepieciešamais zemesgabals (dažādos periodos šis jēdziens bijis atšķirīgs, iepriekš arī piesaistītais, ekspluatācijā nepieciešamais).

      Funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā var ietilpt zemesgabals, vai tā daļa, kas nav nododama privatizācijai, jo tā atrodas citu personu īpašumā. Par šo daļu attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem konstatējamas zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības uz likuma pamata. T.i., zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības starp konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un konkrētajiem zemesgabala īpašniekiem pastāv neatkarīgi no viņu gribas.

      Privatizācijas likuma 50.panta pirmās daļas 3.punktā un 54.pantā noteikts pienākums dzīvokļu īpašniekiem un zemesgabala īpašniekiem par piespiedu nomā esošo zemesgabalu noslēgt rakstveida zemes nomas līgumu. Dzīvokļu īpašnieku (pārvaldītāju) pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar 01.01.2010. noteikta kā obligātā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbība (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts).

      Dzīvokļu īpašnieki šo pienākumu izpildi var deleģēt citai personai ar rakstveidā noslēgtu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, tādā gadījumā šī persona noteiktās darbības izpildē kļūst par dzīvojamās mājas pārvaldītāju.

      RNP nav institūcija, kura nosaka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tā platību un robežas. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī Augstākās tiesas nolēmumiem, privatizācijas procesā noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas, platība ir saistoša gan dzīvokļu īpašniekiem, gan zemesgabala īpašniekam. (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 09.07.2013. spriedums lietā SKA-159/2013, 22.03.2012. spriedums lietā SKA-70/2012, 22.02.2010. spriedums lietā Nr.SKA-46/2010, 19.03.2010. spriedums lietā Nr.SKA-79/201, u.c).

    • Nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanas pienākums zemesgabala īpašniekam

      Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otro daļu un pārejas noteikumu 44., 51.punktu dzīvokļa īpašniekiem tika noteikts pienākums zemesgabala īpašniekam kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par nomājamo zemesgabalu par periodu no 01.01.2010. līdz 31.12.2014.

      Gadījumos, kad funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpst arī pašiem dzīvokļu īpašniekiem piederošs zemesgabals, par to nekustamā īpašuma nodokļa maksājums dzīvokļa īpašniekiem jāveic saskaņā ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes maksāšanas paziņojumiem. Šādu maksāšanas paziņojumu dzīvokļa īpašnieks saņem tikai par viņa īpašumā esošo nekustamo īpašumu.

    • Kas ir jaunā ailīte “Zemes nomas maksa” rēķinos?

      Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala sastāvā ir citai personai piederošs zemesgabals, līdz šim reizi ceturksnī saņēma atsevišķu rēķinu par zemes nomu. Rūpējoties par mūsu klientu ērtību, kā arī saudzējot dabas resursus, šī gada pirmā ceturkšņa maksa par zemes nomu tiek iekļauta 2021. gada marta komunālo pakalpojumu rēķinā. Turpmāk maksa par zemes nomu tiks iekļauta ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinā, tādējādi maksājums par zemes nomu tiek sadalīts 12 maksājumos, nevis četros.

    • Kāpēc komunālo maksājumu rēķinā iekļauts aprēķins par zemes nomu?

      Rūpējoties par mūsu klientu ērtību, kā arī saudzējot dabas resursus, šī gada pirmā ceturkšņa maksa par zemes nomu tiek iekļauta 2021. gada marta komunālo pakalpojumu rēķinā, tādejādi nodrošinot to, ka nebūs nepieciešams veikt divus dažādus maksājumus - komunālo pakalpojumu apmaksu un zemes nomas maksu. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientiem turpmāk šīs divas lietas būs iespējams apmaksāt vienotā rēķinā.

    • Ko rēķinā nozīmē “Uzkrājums saistību izpildei par zemes nomu”?

      Gadījumā, ja zemes piespiedu nomas līgums ir noslēgts, tad dzīvokļu īpašniekiem tiek piemērots zemes nomas aprēķins, savukārt gadījumā, ja zemes piespiedu nomas līgums nav noslēgts, tad dzīvokļu īpašniekiem tiek veidots zemes nomas uzkrājums (piemēram, ja nākotnē tiks noslēgts nomas līgums, vai, lai izpildītu tiesas spriedumu, ja zemes īpašnieks cels prasību tiesā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu un zemes nomas maksas parāda piedziņu. Civilprocesa likuma 204.¹ panta otrās daļas noteikumi paredz, ka sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas).

    • Kāpēc tiek veidots uzkrājums saistību izpildei par zemes nomu?

      Uzkrājums saistību izpildei pret trešajām personām tiek aprēķināts dzīvokļu īpašnieku interesēs – lai nepieļautu situāciju, ka uz noslēgtā zemes piespiedu nomas līguma vai tiesas nolēmuma pamata dzīvokļu īpašniekiem jāveic zemes nomas maksa vienā maksājumā par ievērojamu laika posmu.

    • Kuros mēnešos rēķinā tiks iekļauts aprēķins par zemes nomu?

      Aprēķins par zemes nomas maksu, sākot ar aprīli, tiks iekļauts katra mēneša rēķinā –pozīcijā “Zemes nomas maksa”, tādējādi maksājums par zemes nomu tiek sadalīts 12 maksājumos, nevis četros.

    • Kāds rēķina numurs man tagad jānorāda, apmaksājot komunālo pakalpojumu rēķinu, kur ir iekļauta ailīte zemes noma maksa?

      Veicot apmaksu, Jums nepieciešams norādīt rēķina numuru, kas norādīts lapas augšā, zem rēķina sagatavošanas datuma. Turpmāk nebūs nepieciešams rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un zemes nomas maksu veikt divos dažādos maksājumos, bet to varēs izdarīt vienā.

    • Vai zemes nomas rēķini saglabāsies vortāla e-parvaldnieks.lv rēķinu arhīvā?

      Jā, zemes nomas rēķini saglabāsies vortāla e-parvaldnieks.lv rēķinu arhīvā.

    • Ko darīt, ja nav iespējams apmaksāt visu rēķina summu?

      Rēķinu nepieciešams apmaksāt pilnībā. Maksājuma kavējuma gadījumā kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavēto dienu, tādējādi, ja iepriekšējā rēķina apmaksa tika kavēta, nākamajā rēķinā redzamā kavējuma nauda ir norādīta informatīvi uz rēķina sagatavošanas brīdi. Lai iepazītos ar aktuālo kavējuma naudas apmēru rēķina apmaksas dienā aicinām sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot darba dienās no plkst. 8:00 līdz plkst. 20:00 uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" vienoto tālruņa numuru 8900.

       

      Rīdziniekam, kuram no jauna nepieciešams noteikt atbilstību kādam trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš vai arī tas nonācis krīzes situācijā, aicinām attālināti vērsties (e-pastā vai ievieto iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē) Rīgas Sociālajā dienestā - zvanot pa Rīgas domes Labklājības departamenta BEZMAKSAS informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte, vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048. Aktuālā informācija mājas lapā: www.ld.riga.lv

       

      Informējam, ka par savlaicīgi nesamaksātiem rēķiniem ārkārtējās situācijas laikā netiek piemēroti nokavējuma procenti, ka arī līgumsods. 

    • Kādos gadījumos tiks veikts pārrēķins par iepriekšējā perioda zemes nomu? Kur tiks atspoguļots?

      Pārrēķini, ja Zemes īpašnieks noslēdz līgumu, saņemts tiesas lēmums u.tml., par iepriekšējiem periodiem (līdz 31.12.2020.) tiks veikti vecajā Zemes nomas daļā un sagatavoti atsevišķie rēķini.

    • Kāpēc RNP slēdz zemes nomas līgumu ar zemesgabala īpašnieku?

      Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 50.panta pirmās daļas 3.punktu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu, 17.2 un 17.7 pantu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar zemesgabala īpašnieku par dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala vai tās daļas lietošanu vai arī pilnvarot to viņu vietā veikt citu personu, kas var būt arī pārvaldnieks.

      Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, RNP dzīvojamo māju pārvalda uz Privatizācijas likuma 50.panta septītās daļas un pašvaldības pilnvarojuma līguma pamata. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 7.puntam, šādā gadījumā pārvaldnieks ir tiesīgs noslēgt zemes nomas līgumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā. Neviena tiesību norma neparedz citai personai piederoša zemesgabala lietošanu bez atlīdzības, neatkarīgi no tā vai ir/nav noslēgts zemes nomas līgums ar zemesgabala īpašniekiem.

       

    • Kādēļ zemes nomas rēķinos ir iekļautas iepriekšējo periodu korekcijas?

      Ja kārtējā zemes nomas rēķinā ir iekļauta pozīcija “zemes nomas maksa par iepriekšējiem periodiem”, tas nozīmē, ka starp SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) un zemesgabala īpašnieku par iepriekšējo periodu ir noslēgts zemes piespiedu nomas līgums/vienošanās vai stājās likumīgā spēkā tiesas nolēmums, ar kuru tiesa ir konstatējusi zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības un to būtiskās sastāvdaļas, t.i., priekšmetu un nomas maksu, par iepriekšējo periodu. Līdz ar to RNP dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, pamatojoties uz noslēgto zemes piespiedu nomas līgumu/vienošanos vai tiesas nolēmumu, aprēķina zemes nomas maksu par iepriekšējiem periodiem, kas sagatavotajos rēķinos atspoguļota kā “zemes nomas maksa par iepriekšējiem periodiem”.

    • Kur var iepazīties ar zemes nomas līgumu?

      Ar zemes piespiedu nomas līgumu dzīvokļa īpašnieks var iepazīties jebkurā RNP klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami interneta vietnē – https://www.rnparvaldnieks.lv/lv/klientiem/klientu_apkalposanas_centri/) vai Zemes nomas līgumu nodaļā Aleksandra Čaka ielā 42, Rīgā 105.kabinetā apmeklētāju pieņemšanas laikos:

      pirmdienās no plkst.14:00 līdz plkst.18:00;

      otrdienās no plkst.8:30 līdz plkst.11:00;

      ceturtdienās no plkst.15:00 līdz plkst.17:00;

      iepriekš piesakot tikšanos pie nodaļas lietvedes, tālrunis: 28355989), līdzi ņemot īpašumtiesības un personas identitāti apliecinošus dokumentus (pilnvarotā persona - arī pilnvaras oriģinālu).

    • Kas ir dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšana?

      Saskaņā ar 19.06.2014. grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kas stājas spēkā no 01.10.2014., ir papildināti likuma pārejas noteikumi, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts. Lai privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem vienkāršotu iespēju izbeigt dalītā īpašuma attiecības, ņemot vērā, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami, Tieslietu ministrijai ir jāizstrādā likumprojekts „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”. Šobrīd ar likumprojekta priekšlikumiem var iepazīties: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*dal%C4%ABt*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

    • Kā RNP noskaidro zemes īpašnieku, ar kuru slēgt zemes nomas līgumu?

      Visupirms saskaņā ar dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plānu tiek noskaidroti zemesgabali, kas ietilpst dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā. Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala zemes īpašnieka īpašuma tiesības tiek pārbaudītas zemesgrāmatā. Zemes piespiedu nomas līgums tiek slēgts tikai ar zemes īpašnieku vai īpašnieka pilnvaroto pārstāvi.

    • Kāpēc dzīvokļa īpašnieks saņem rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli no Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes un RNP?

      Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā (piesaistītajā) zemesgabalā var būt iekļauti vairāki zemesgabali. Tie var būt privatizēti kopā ar dzīvokļa īpašumu, Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums un/vai trešās personas īpašums. Dzīvokļa īpašniekiem par savā īpašumā esošu nekustamo īpašumu (par mājokli un atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai privatizēto zemesgabalu) ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli tieši Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, savukārt RNP – zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensācijas maksājumu par periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, ieskaitot, par trešajai personai piederošu zemesgabalu. 

    • Vai dzīvokļu īpašnieki var izpirkt zem dzīvojamās mājas esošo zemi?

      Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var izbeigt zemes piespiedu tiesiskās attiecības, iegūstot īpašumā zemesgabalu, kas ietilpst dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā, vienojoties ar zemesgabala īpašnieku vai izmantojot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta trešajā daļā paredzētās dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības attiecīgā zemesgabala pārdošanas gadījumā (ja zemesgabals pārdots, pārkāpjot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības, dzīvokļu īpašniekiem ir iespējams izmantot zemesgabala izpirkuma tiesību, vēršoties ar attiecīgu prasību tiesā, viena gada laikā no pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā).

      Ja zemesgabala īpašnieks piekrīt pārdot zemesgabalu un zemesgabala īpašnieka noteiktā pirkuma maksa apmierina dzīvokļu īpašniekus, tiem jāpieņem kopības lēmums par zemesgabala izpirkšanu, to pieņemot ar visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu (100% balsis „par”). Pirmpirkuma tiesību izmantošanai piemērojama Civillikuma 2060. – 2063.pantā noteiktā kārtība. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiek pārdota zeme zem dzīvojamās mājas, tad pēc analoģijas atbilstoši Civillikuma 2061.pantā noteiktajam pārdevējam jāpiedāvā dzīvokļa īpašniekam iegādāties zemi. Civillikuma 2061.pants paredz, ja pircējs grib pārdot tālāk lietu, kas pirkta ar pirmpirkuma pielīgumu, tad viņam tā tūliņ pēc jaunā līguma noslēgšanas jāpiedāvā pirmpirkuma tiesīgajam, bet pēdējam par to, vai viņš grib šo tiesību izlietot vai ne, jāpaziņo - par kustamām lietām - nekavējoties, bet par nekustamām - divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesīgais nedod atbildi noliktā laikā, tad viņa pirmpirkuma tiesība izbeidzas.

      Ja zemesgabala īpašnieks, atsavinot zemi, nepiedāvā izmantot pirmpirkuma tiesības, tad saskaņā ar Civillikuma 1381.pantu dzīvokļa īpašniekam ir izpirkuma tiesība.

      Jāvērš uzmanība uz to, ka gan pirmpirkuma tiesības, gan izpirkuma tiesība ir izmantojama tikai gadījumā, ja lieta tiek pārdota (nevis mainīta vai atsavināta citādā veidā) un tā netiek pārdota pa daļām. Turklāt izpirkuma tiesības izmantošana noilgst gada laikā no pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

      Īpašuma tiesību iegūšana uz zemesgabalu nav dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājums, līdz ar to RNP neveic nekādas darbības, kas saistītas ar īpašuma tiesību uz zemesgabalu iegūšanu.

    • Vai un kā ir iespējams mainīt dzīvojamai mājai tās privatizācijas procesā noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu?

      Pusēm vienojoties, ir iespējams mainīt nomājamā un/vai kopjamā zemesgabala platību, robežas, taču ar šo vienošanos netiek mainīts dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, tā robežas.

      Līdz 30.06.2015. funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu varēja grozīt Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai tiesa ar nolēmumu.

      01.07.2015. spēkā stājās grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), saskaņā ar kuriem zemesgabala īpašniekam vai dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības ierosināt pašvaldībā vai Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu (85., 86. pants), kā rezultātā var tikt mainītas dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas, tai skaitā platība.

      Rīgas domes 2015.gada 3.novembra saistošie noteikumi Nr.177 “Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” nosaka kārtību par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.

      Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas pārskatīt dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamo (piesaistīto) zemesgabalu, dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir jāpieņem lēmums par dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu. Dzīvojamās mājas pārstāvim, pamatojoties uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ar kuru dzīvojamā mājas dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši pārskatīt dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, jāvēršas Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (Pērses ielā 10/12, Rīgā) ar lūgumu sagatavot iespējamo pārskatāmā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kartogrāfisko pamatni atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumiem Nr.522 ,,Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” un Rīgas domes 2015.gada 3.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.177 ,,Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas noteikumi”.

    • Vai dzīvokļu īpašnieki ir jāaicina uz sarunām ar zemes īpašnieku?

      Ja dzīvokļu īpašnieki izsaka vēlmi piedalīties pārrunās ar zemes īpašniekiem par zemes nomas maksas apmēra vai nomājamās platības noteikšanu un pieņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (50%+1 balss „par“), RNP uzaicina dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto pārstāvi.  

    • Kas nosaka zemes kadastrālo vērtību?

      Valsts zemes dienests katra kalendārā gada 1.janvārī izsludina nekustamā īpašuma (zemesgabala) kadastrālo vērtību. Katru gadu zemesgabala kadastrālā vērtība atsevišķos Rīgas pilsētas rajonos var mainīties. RNP nevar ietekmēt kadastrālās vērtības apmēru. 

    • Kas notiek, ja netiek panākta vienošanās ar zemes īpašnieku par zemes nomas līguma noslēgšanu?

      Gadījumā, ja vienošanās par zemes nomas līguma noslēgšanu netiek panākta, zemes īpašniekam normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu. Pašreizējā tiesu prakse rāda, ka tiesas spriedumos lielākoties tiek noteikta maksimālā zemes nomas maksas procentu likme 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā uz nenoteiktu laiku, kā arī papildus jākompensē visi tiesas spriedumā noteiktie tiesāšanās izdevumi (valsts nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, izdevumi par advokāta palīdzību u.c.). Atbilstoši Civilprocesa likumam tiesas sprieduma labprātīgās izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās. 

    • Kā tiek noteikta zemes nomas maksa?

      Zemes nomas maksa katrai dzīvojamai mājai tiek noteikta, ņemot vērā:

      • zemes kadastrālo vērtību, ko nosaka Valsts zemes dienests;

      • zemes nomas maksas procentu likmi no zemes kadastrālās vērtības;

      • dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala platību, kas pieder citai personai.

      Mainoties kādam no iepriekšminētajiem lielumiem, mainās arī zemes nomas maksas summa.

      Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums” 54.pantu nomas maksa līdz 30.10.2009. nedrīkstēja pārsniegt 5% gadā no nomājamā zemesgabala kadastrālās vērtības. Tāpat saskaņā ar Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 40.punktu par periodu no 2008. līdz 2010.gadam ieskaitot nomas maksa nedrīkstēja pārsniegt 25% no iepriekšējā gada nomas maksas.

      Ar grozījumiem Privatizācijas likuma 54.pantā, kas spēkā stājās 01.11.2009., noteikts, ka zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa nosakāma 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.

      Ja zemesgabala īpašnieks ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, nomas maksā tiek iekļauts arī pievienotās vērtības nodokļa maksājums.

      27.06.2017. spēkā stājās grozījumi Privatizācijas likuma 54.pantā saskaņā ar kuriem, ja puses nav vienojušās, par periodu no 01.01.2018. nomas maksa nosakāma līdz 5% gadā no nomājamā zemesgabala kadastrālās vērtības, par periodu no 01.01.2019. līdz 4%, savukārt par periodu no 01.01.2020. tā nosakāma līdz 3% gadā no nomājamā zemesgabala kadastrālās vērtības.

       

      RNP, pārstāvot dzīvokļu īpašnieku intereses, vienmēr cenšas panākt maksimāli izdevīgus zemes nomas līgumu noteikumus. 

    • Kādi normatīvie akti regulē zemes nomas līgumu slēgšanu un zemes nomas maksas apmēru?

      Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta pirmās daļas trešajā punktā noteikts, ka privatizētā objekta īpašniekam ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemesgabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts.

       

      Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka zemesgabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemesgabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Zemesgabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemesgabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības (likuma redakcija līdz 26.06.2017.).

       

      2017.gada 1.jūnijā ir pieņemti grozījumi likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 54.panta otrās daļas otrajā teikumā, kas stājušies spēkā 2017.gada 27.jūnijā, nosakot: “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma:

      1)            no 2018. gada 1. janvāra - līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

      2)            no 2019. gada 1. janvāra - līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

      3)            no 2020. gada 1. janvāra - līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”.

       

      2017.gada 22.jūnijā ir pieņemti grozījumi likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (turpmāk – Reformu likums) 12.panta otrajā prim daļā, kas stājušies spēkā 2017.gada 13.jūlijā, nosakot: “Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma:

      no 2018. gada 1. janvāra — līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

      no 2019. gada 1. janvāra — līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;

      no 2020. gada 1. janvāra — līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”.

       

      Ar 2018.gada 12.aprīļa Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2017-17-01 grozījumi Privatizācijas likuma 54.panta otrās daļas otrajā teikumā un Reformu likuma 12.panta otrajā prim daļā atzīti par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un spēkā neesošiem no 2019.gada 1.maija, attiecīgi zemes gabala nomas maksa no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.aprīlim (ieskaitot) ir 4,00% (četri procenti) gadā no nomājamā zemesgabala kadastrālās vērtības 2019.gadā.

       

      Šobrīd spēkā esošo tiesību normu regulējums Privatizācijas likuma 54.panta otrajā daļā un Reformu likuma 12.panta otrajā prim daļā (likumu redakcijas no 2019.gada 1.maija) paredz, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Tātad likumdevējs šobrīd nav noteicis citu regulējumu zemes nomas maksas ierobežojumam.

       

      Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts paredz dzīvojamās mājas pārvaldītāja (t.i. dzīvojamās mājas īpašnieks vai šī īpašnieka ar pārvaldīšanas pilnvarojumu līgumu pilnvarots pārvaldnieks) pienākumu slēgt līgumu par piesaistītā zemesgabala lietošanu ar zemesgabala īpašnieku.

       

      Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5., 9., 10.pants paredz dzīvojamās mājas/dzīvokļa īpašnieka pienākumu nodrošināt, ka tiek noslēgts zemes nomas līgums, ja dzīvojamai mājai piesaistīta citas personas īpašumā esošs zemesgabals, tā daļa.

       

      Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts paredz dzīvokļu īpašnieku pienākumu maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

       

      Papildus minētajam jānorāda, ka no 2015. gada 1. jūlija spēkā stājās grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (85. un 86.pants), kas paredz tiesības zemes īpašniekam vai dzīvokļa īpašniekam ierosināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala pārskatīšanu.

       

      Pieteikuma veidlapa par zemes nomas līguma noslēgšanu - ŠEIT

  • Par atkritumiem
    • Kā tie aprēķināta atkritumu apsaimniekošanas maksa?

      Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.

       

      Informāciju par deklarēto personu skaitu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienu reizi mēnesī (katra mēneša pirmajā datumā) aktualizē datus no Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes.

       

      Rēķinu par atkritumu izvešanu veido ne tikai maksa par izvesto sadzīves atkritumu apjomu, bet arī maksa par citu atkritumu, piemēram, būvgružu, bīstamo atkritumu, lielgabarīta atkritumu u.c. izvešanu, ja tāda veikta attiecīgajā norēķina mēnesī vai iepriekšējos periodos. Aprēķini tiek veikti saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja sagatavoto rēķinu attiecīgajā norēķinu periodā – izvesto atkritumu daudzumu (m3) reizinot ar noteikto cenu par vienību un dalot ar šajā periodā dzīvojamajā mājā deklarēto personu skaitu.

    • Kādēļ aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu, ja dzīvoklī neviens nedzīvo un nav deklarējies?

      Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.

    • Kā pieteikt šķiroto atkritumu konteinera uzstādīšanu?

      Nepieciešama  dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku iesaiste, lai uzstādītu šķiroto atkritumu konteinerus, ja dzīvojamai mājai piesaistītajā teritorijā ir brīva vieta konteineru uzstādīšanai. Dzīvokļu īpašniekiem pārvaldnieks jāinformē par savu vēlmi, iesniedzot iesniegumu:

      • Jebkurā RNP Klientu apkalpošanas centrā;
      • Elektroniski sūtot uz e-pastu rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, noformējot dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un jābūt ar juridisko spēku;
      • Sūtot pa pastu, nosūtot uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) juridisko adresi – Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011. 

        

      Pēc tam, kad RNP speciālists ir saņēmis iesniegumu, tiek pārbaudīts, vai iesniegums ir saistošs un izpildāms. To, vai tiks uzstādīti šķiroto atkritumu konteineri vai arī nē, RNP speciālists informē dzīvojamās mājas pārstāvi. Ja dzīvojamās mājas teritorijā var uzstādīt šķiroto atkritumu konteinerus,  tad pārvaldnieks nosūtu pieteikumu atkritumu apsaimniekotājam par šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu, kā arī norāda informāciju par konteineru iztukšošanai nepieciešamo reižu skaitu nedēļā vai mēnesī. Atkritumu apsaimniekotājs uzstāda konteinerus norādītajā vietā.

       

      Norādām – kopš 2020. gada 20. maija, kas stājās spēkā jaunie jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtībašķiroto atkritumu konteinera saturs tiek izvests pa maksu, ja tajos izmesti parastie, nešķirotie atkritumi.

    • Kā izveidot atkritumu konteineru novietni?

      Atkritumu laukums ar nojumi sakārto vidi, taču slēgta tipa atkritumu novietne – parūpējas, lai svešinieki neizmestu savus atkritumus Jūsu konteineros. Līdzīgi kā ar šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu, ir nepieciešams dzīvojamās mājas kopības lēmums. Taču, lai uzsāktu novietnes projekta izstrādi, 75% dzīvokļu īpašniekiem ir jānobalso “PAR” un jādefinē finansējuma avots. Kopības lēmums jāiesniedz pārvaldniekam.

       

      Pirmais novietnes izveides posms ir projektu izstrāde. Pēc tam, kad projekts ir izstrādāts, var ķerties klāt pie tās realizēšanas ar izvēlēto uzņēmumu, kurš veiks nepieciešamos darbus. Pati atkritumu novietne maksā 2000 – 4000 EUR bez PVN (atkarībā no specifikācijas un nepieciešamā izmēra). Ja dzīvojamās mājas piesaistītajā teritorijā nav laukuma, kur novietot novietni, tad jārēķinās ar papildu izmaksām – laukuma izveide, nobruģēšana utt. Laiks, cik ilgā laikā var izveidot atkritumu novietni, ir atkarīgs no finansējuma avota (vai ir nepieciešams veidot uzkrājumu), kā arī novietnes specifikācijas un izmēra. 

        

      Papildu informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas kārtību, kā arī kopības lēmumu pieņemšanas dokumentu paraugi pieejami mājas lapas sadaļā “Klientiem – Kopības lēmumu pieņemšana”.

        

       

       

       

       

       

       

    • Kāds svešinieks izmeta savus atkritumus mūsu atkritumu konteinerā/laukumā. Ko darīt?

      Gadījumos, kad kāds novieto atkritumus tiem neparedzētā vietā, lūgums fiksēt faktu fotogrāfijā vai video un informēt par to Rīgas pašvaldības policiju!

  • Par teritorijas uzkopšanu un labiekārtošanu
    • Kā mājas pagalmā uzstādīt soliņus?

      Soliņu var uzstādīt dzīvojamās mājas teritorijā, taču to atrašanās vietu ir nepieciešams izvērtēt.

       

      Par soliņu izveidi jānobalso vairākumam dzīvokļa īpašnieku (PAR jānobalso 50% + 1 dzīvokļa īpašniekam). Mājas iedzīvotāji var lemt arī par soliņu demontāžu. Par soliņu uzstādīšanai nepieciešamo finansējumu jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai – tas var būt esošais mājas uzkrājums vai jauna uzkrājuma veidošana. Informāciju, kā kopība var pieņemt lēmumu, un lēmumu paraugi pieejami mūsu mājas lapā - ŠEIT.

       

      Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par soliņu uzstādīšanu iespējams iesniegt:

      • atstājot dokumentus tiem paredzētā pastkastē pie SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Klientu apkalpošanas centriem;
      • nosūtot ar pasta starpniecību uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" juridisko adresi - Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011;
      • parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.
    • Kur vērsties, ja nepieciešams soliņu atjaunošana?

      Lai veiktu soliņu restaurēšanas darbus, dzīvokļu īpašniekam jāvēršas iecirknī pie atbildīgā namu pārvaldnieka. Ja nepieciešami lielāki, apjomīgāki remontdarbi, tad nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Ja atjaunošanas darbi nav lieli, tad tos iespēju robežās var veikt apsaimniekošanas maksas ietvaros, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Nepieciešams ar mājas namu pārvaldnieku pārrunāt veicamos darbus, nosakot problēmu un tās iespējamo risinājumu – vai tie būtu nelieli krāsošanas darbi vai kādi citi nelieli atjaunošanas darbi. Informācija par mājas namu pārvaldnieku pieejama ikviena klienta www.e-parvaldnieks.lv profilā, kur norādīts namu pārvaldnieka vārds, uzvārds un kontakttālrunis.

    • Kāpēc koku nozāģē bez kopības lēmuma, bet jauna iestādīšanai tāds nepieciešams?

      Koks tiek nozāģēts bez dzīvokļu īpašnieku lēmumu, ja būvvalde to ir atzinusi par bīstamu. Lai iestādītu jaunu – kopības lēmums ir nepieciešams, jo dzīvojamai mājai piesaistītā teritorija ir kopīpašums.

       

      Koku un krūmu kopšana tie veikta saskaņā ar dzīvojamās mājas plānoto remontdarbu plānu. Ja to nav ieplānots veikt, bet dzīvokļa īpašnieki sūdzas, ka, piemēram, krūma zari traucē, tad ar kopības lēmumu ir iespējams veikt nepieciešamos darbus jau konkrētā gada laikā, norādot finansējuma avotu.

       

      Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Kopība lemj, kā vēlas labiekārtot teritoriju: iestādīt kokus un krūmājus, izveidot slēgto atkritumu laukumu, uzstādīt bērnu laukumu u.tml.

       

      Pirms kopība lemj par koku/krūmu stādīšanu, aicinām konsultēties ar sava nama pārvaldnieku (speciālistu), lai uzzinātu, kur piesaistītajā teritorijā drīkst stādīt – lai netiktu radīta situācija, ka koki un/vai krūmi ir iestādīti, piemēram, uz “sarkanajām līnijām” (vietas, kur atrodas komunikācijas – ūdens caurules, elektrības vadi utt.).

    • Vai drīkst izveidot puķu dobi zem dzīvojamās mājas logiem?

      Nesaskaņota puķu dobju un apstādījumu ierīkošana dzīvojamās mājas kopīpašumā nav pieļaujama, jo dzīvojamās mājas kopīpašniekiem var būt atšķirīgs viedoklis par puķu dobju un apstādījumu kopšanu.

       

      Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu, dzīvojamā māja, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, pārvaldes institūcija ir dzīvokļu īpašnieku kopība, tādejādi par dzīvojamās mājas piesaistītās teritorijas labiekārtošanu lemj dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Lai varētu veikt teritorijas labiekārtošanas darbus, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kur dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē vai aptaujā ar 50% + 1 balsi lēmuši PAR šo darbu veikšanu, norādot finansējuma avotu.

       

      Vairāk par to, kā organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lasīt ŠEIT.

    • Kas notiks ar nesaskaņoti izveidotu puķu dobi?

      Ja puķu dobes ir izveidotas patvaļīgi, bez dzīvojamās mājas kopības lēmuma, pastāv iespēja, ka tās tiks nopļautas. Lai šāda situācija nerastos un nenāktos noskatīties, kā iekoptā puķu dobe tiek iznīcināta, lūdzam vispirms to saskaņot ar dzīvojamās mājas kopību un informēt pārvaldnieku.

    • Kur iespējams saņemt papildus informāciju par dzīvojamās mājas kāpņu telpas uzkopšanu?

      Papildus informāciju par noteiktas dzīvojamās mājas koplietošanas telpu uzkopšanu iespējams saņemt Klientu apkalpošanas centros, kā arī teritoriālajā iecirknī pie vadītāja vai namu pārziņa.

    • Kas nosaka teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšanas kārtību?

      Dzīvojamās mājas piesaistītās teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšanas kārtību nosaka 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi". Ar noteikumiem iespējams iepazīties ŠEIT.

  • Par rēķiniem
    • Ikmēneša rēķinu informatīvais skaidrojums

      Klientu ērtībām ir pieejams ikmēneša rēķinu informatīvais skaidrojums. Aicinām ikvienu klientu jautājumu vai neskaidrību gadījumā ielūkoties informatīvajā skaidrojumā par ikmēneša rēķinā norādītās informācijas saturu.

       

      Skaidrojums pieejams ŠEIT.

    • Kādēļ katru mēnesi ir atšķirīgas izmaksas par ūdens uzsildīšanu?

      Patērētās siltumenerģijas aprēķins ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai (ja mājā tāda ir) tiek veikts atbilstoši Rīgas domes 2010.gada 24.augusta instrukcijā Nr.9 „Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” noteiktajai metodikai.

      Pielietotā metodika patērētās siltumenerģijas sadalījumam vasaras un ziemas (apkures sezonā) periodā ir atšķirīga. Apkures periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina no kopējās patērētās siltumenerģijas atņem karstā ūdens cirkulācijai un apkurei patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu. Savukārt vasaras norēķinu periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina no kopējās patērētās siltumenerģijas atņem karstā ūdens cirkulācijai patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu.

       

      Sabiedrība arī paskaidro, ka dzīvojamās mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs uzskaita tikai aukstā ūdens patēriņu. Pēc dzīvokļu īpašnieku nodotajiem rādījumiem par karsto ūdeni, tiek noteikts, cik no kopējā patērētā aukstā ūdens kubikmetriem, bija patērēts kā karstā ūdens daudzums. Savukārt siltumenerģiju dzīvojamā mājā uzskaita ISM (individuālajā siltummezglā) esošais siltumenerģijas skaitītājs, pēc kura rādījumiem tiek noteikts siltumenerģijas daudzums aukstā ūdens uzsildīšanai, lai tas būtu karsts. Ja dzīvokļu īpašnieki godprātīgi nenodod karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, proti, mazāk nekā patērēts, bet siltumenerģijas patēriņš liels (jo reāli patērēts karstais ūdens vairāk nekā nodots), palielinās karstā ūdens 1 m³ maksa par vienību.

       

      Lai maksa atbilstu reālajam patēriņam, visos dzīvokļos nepieciešams uzstādīt aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītājus, kā arī ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iesniegt Sabiedrībai aprēķinu veikšanai noteiktajā termiņā.

       

      Vienlaikus Sabiedrība dara zināmu, ka siltumenerģijas tarifu nosaka pakalpojuma sniedzējs, t.i., AS „Rīgas siltums”, pamatojoties uz AS „Gaso” attiecīgā mēnesī piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības tarifu. Siltumenerģijas tarifs katru mēnesi tiek publicēts AS „Rīgas siltums” mājas lapā internetā www.rs.lv.

       

       

    • Kādēļ rēķinā nav iekļauts veiktais maksājums?

      Viens no tipiskākajām iemesliem, kāpēc klientu samaksātā/pārskaitītā nauda saņemtā rēķina apmaksai netiek pievienota noteiktajam rēķina numuram/klienta kodam, ir maksājuma mērķī nekorekti norādīts vai nenorādīts maksājuma uzdevums. Proti, bieži vien, veicot maksājumu, klienti nenorāda apmaksājamā rēķina numuru – nenorāda, par kuru dzīvokļa īpašumu tiek veikts maksājums, taču norāda saņēmēja kontu, t.i., RNP. Rezultātā pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinam vai zemes nomas rēķinam paredzētā maksājuma summa tiek ieskaitīta RNP kontā, taču netiek pievienota nevienam rēķinam/klienta kodam, nonākot RNP neidentificētajos maksājumos, vai arī maksājums tiek pievienots citam rēķinam, ja rēķina numurs maksājumā norādīts kļūdaini.

       

      Gadījumā, ja šāda ķibele notikusi arī ar Jūsu veikto maksājumu, aicinām rakstīt e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, pielikumā pievienojot maksājumu apstiprinošu izdruku, lai RNP speciālisti Jūsu veikto maksājumu varētu atpazīt un novirzīt tā rēķina apmaksai, kura apmaksai maksājums tika paredzēts.

       

      Vēršam uzmanību, ka pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķina numurs un zemes nomas rēķina numurs katram klientam ir individuāls, tādēļ lūdzam rēķinus apmaksāt atsevišķi, norādot rēķina numuru, kas redzams tā labajā augšējā stūrī un sastāv no astoņu (8) zīmju klienta koda un piecu (5) zīmju koda aiz slīpsvītras. Maksājumu atpazīšana pēc adreses, personas koda, vārda/uzvārda vai citiem parametriem nav paredzēta.

    • Kā izmainās aprēķini, ja dzīvokļa īpašumā mainījies deklarēto personu skaits?

      Dzīvokļu īpašniekiem, sākot ar 2014.gada 6.novembri, aprēķini, kas saistīti ar pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos iekļauto pozīciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu/izvešanu tiek veikti proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam (kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”).



      Pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, sākot ar 2014.gada 19.decembri, aprēķini, kas saistīti ar pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos iekļauto pozīciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu/izvešanu tiek veikti proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam (kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”).

       

      SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" norēķinu uzskaites datubāzē reģistrētā informācija par īpašumos deklarēto personu skaitu tiek mainīta automātiski, balstoties uz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) sniegto statistiku uz mēneša 1.datumā, to ņemot par pamatu aprēķiniem. Kalendārā mēneša laikā notikušās izmaiņas deklarēto personu skaitā tiks atspoguļotas PMLP datos uz nākamā mēneša 1.datumu, un atbilstošs aprēķins tiks iekļauts SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" rēķinā par attiecīgo mēnesi.

    • Kur var apmaksāt ikmēneša rēķinus?

      RNP sagatavotos rēķinus iespējams apmaksāt veikalu "Maxima" kasēs, VAS "Latvijas pasts", kā arī zemāk norādīto banku (rekvizīti) filiālēs.

       

      Elektroniski RNP sagatavotos rēķinus iespējams apmaksāt, veicot finanšu līdzekļu pārskaitījumu, izmantojot internetbanku pakalpojumus. 

       

      Norēķinu rekvizīti:

      RIKOLV2X "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles konts LV63RIKO0002013197596
      HABALV22 AS „Swedbank" LV98HABA0551030734837
      PARXLV22 AS "Citadele banka" LV83PARX0013044380019
      UNLALV2X AS „SEB banka" LV65UNLA0050017186820
    • Vai ikmēneša rēķinus ir iespējams saņemt elektroniski?

      Jā, reģistrējoties RNP bezmaksas pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv!

      Aicinām arī atteikties no ikmēneša rēķinu saņemšanas drukātā formā, www.e-parvaldnieks.lv lietotāja konta sadaļā "Mani līgumi" uzspiežot uz kursora blakus opcijai “Saņemt drukātu rēķinu”, un virzot kursoru pa kreisi (līdz tas iekrāsojas pelēkā krāsā). Atteikties no drukātu rēķinu saņemšanas iespējams vienīgi dzīvokļa īpašniekam.

    • Kā var atteikties no rēķinu saņemšanas drukātā formā?

      Atteikties no drukātu rēķinu saņemšanas iespējams vienīgi dzīvokļa īpašniekam, vortāla e-parvaldnieks.lv sadaļā “Mani līgumi” uzspiežot uz kursora blakus opcijai “Saņemt drukātu rēķinu”, un virzot kursoru pa kreisi (līdz tas iekrāsojas pelēkā krāsā).

    • Kur paliek nauda, kas tiek maksāta par apsaimniekošanu?

      Samaksātā nauda par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu nodrošina pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbību sekmīgu izpildi, proti, tā nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību organizēšanu, izpildi un norēķināšanos par nepieciešamajiem un saņemtajiem materiāliem, veiktajiem darbiem (darbaspēks), ka arī sedz administratīvās izmaksas, piemēram, līgumu slēgšana, skaitītāju rādījumu nolasīšana, uzskaite u.tml.

       

      Apsaimniekošanas maksa katrai dzīvojamajai mājai tiek aprēķināta individuāli, pamatojoties uz mājas tehniskajiem parametriem un stāvokli kopumā. Apsaimniekošanas maksu sastāda vairākas svarīgas pārvaldīšanas darbību izmaksas, piemēram, dzīvojamās mājas kopšana, piesaistītās teritorijas uzkopšana, ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu sistēmas tehniskā apkalpošana u.c. 

       

      Katrai mājai ik gadu tiek sagatavota obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkums nākamajam gadam, kurā precīzi norādītas apsaimniekošanas maksas komponentes, proti, kādus pakalpojums un to izmaksas apsaimniekošanas maksa ietver. Ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanas tāmi dzīvokļa īpašnieks var iepazīties gan klātienē - RNP Klientu apkalpošanas centros, gan elektroniski - www.e-parvaldnieks.lv

    • Rēķins tiek sagatavots, norādot iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka vārdu, kāpēc tā?

      Jo RNP datubāzē reģistrēts dzīvokļa īpašnieks, kas noslēdzis pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. RNP ir atsevišķi jāinformē, ja notikusi dzīvokļa īpašnieka maiņa.

       

      Gadījumā, ja notikusi dzīvokļa īpašnieka maiņa, jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas centrā, uzrādot īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu (piemēram, Zemesgrāmatu apliecību, mantojuma līgumu u.tml.), kā arī ieteicams noslēgt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu. Tiklīdz tiks iesniegta informācija par īpašuma tiesību maiņu, ikmēneša apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu rēķini tiks sagatavoti, norādot jaunā/esošā dzīvokļa īpašnieka vārdu un uzvārdu.

    • Kas ir soda nauda, kāpēc to aprēķina?

      Soda naudu aprēķina gadījumā, ja tiek kavēta ikmēneša rēķina apmaksa. Rēķina apmaksas termiņš norādīts katra mēneša apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu rēķinā. Soda nauda tiek aprēķināta par katru kavēto maksājuma dienu atbilstoši noslēgtā apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma nosacījumiem.

      Gadījumā, ja apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums nav noslēgts, par katru kavēto maksājuma dienu tiek aprēķināti likumiskie procenti atbilstoši Civillikuma nosacījumiem. 

    • Kādēļ aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu, ja dzīvoklī neviens nedzīvo un nav deklarējies?

      Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.

  • Par parādu
    • Kā es varu uzzināt, cik un kurš kaimiņš ir parādā par saņemtajiem pakalpojumiem?

      Ievērojot dzīvokļu īpašnieku tiesības, bet tajā pašā laikā, nepārkāpjot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, RNP ir izstrādājusi kārtību, kā dzīvokļu īpašnieki var saņemt informāciju saistībā ar savas dzīvojamās mājas parādniekiem.

       

      Dzīvokļa īpašniekam (vai viņa notariāli pilnvarotajai personai) ir jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas nodaļā ar personas identitāti un dzīvokļa īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem. Klientu apkalpošanas speciālists, izvērtēs uzrādītos dokumentus un pret parakstu izsniegs informāciju par dzīvojamās mājas parādniekiem.

    • Kādēļ rēķinā atkal parādās kavējuma nauda, ja iepriekšējais rēķins apmaksāts pilnā apmērā un noteiktajā termiņā?

      Maksājuma kavējuma gadījumā kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavēto dienu. Tādējādi, ja iepriekšējā rēķina apmaksa tika kavēta, nākamajā rēķinā redzamā kavējuma nauda ir norādīta informatīvi uz rēķina sagatavošanas brīdi. Lai iepazītos ar aktuālo kavējuma naudas apmēru rēķina apmaksas dienā aicinām sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot uz RNP vienoto tālruņa numuru – 8900.

    • Kā tiek aprēķināta kavējuma nauda?

      Kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavējuma dienu un tiek ieturēta maksājuma veikšanas brīdī, vispirms dzēšot kavējuma naudu un tad pamatparādu. Pamatparāds tiek samazināts, vispirms dzēšot vecāko saistību, proti, sākotnēji tiek dzēsta kavējuma nauda un tikai tad pamatparāds.

       

      Turpmāk, atbilstoši grozījumiem Civillikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, rēķinos attiecībā uz līgumsodu, likumiskajiem un nokavējuma  procentiem mainīsies ienākošo maksājumu naudas sadales principu uzskaite.

       

      Tiks piemērota terminoloģija:

      -          Likumiskie procenti – klientiem, kuriem nav noslēgts līgums;

      -          Līgumsods – ar kuriem noslēgts līgums un līgumā norādīts līgumsods;

      -          Nokavējuma procenti – ar kuriem noslēgts līgums un līgumā norādīti nokavējuma procenti.

       

      No klientiem, kuriem līgumos noteikti nokavējuma procenti, turpmāk saņemtā nauda vispirms tiks novirzīta nokavējuma procentu dzēšanai saskaņā ar līgumā noteikto procentu likmi, pēc tam pamatparāda dzēšanai.

       

      No klientiem, kuriem līgumos noteikts līgumsods, turpmāk saņemtā nauda vispirms tiks novirzīta pamatparāda dzēšanai, pēc tam līgumsoda dzēšanai.

       

      No klientiem, ar  kuriem nav noslēgts līgums, naudas sadales principi paliek nemainīgi.

       

      Līgumsods tiks nodalīts – periodā līdz 2014.gada decembrim un periodā sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

       

      Neizpildītā pamatparāda apmērs, no kuras nosaka 10% līgumsoda robežu, ir mainīgs atkarībā no tā, vai parādnieks to laika gaitā ir vai nav pildījis. (samazinoties parādam, proporcionāli samazinās arī līgumsoda apmērs, sasniedzot  līgumsoda 10 % apmēru, tiek apturēts tā pieaugums).

       

      Parādniekiem, ar kuriem noslēgtajos līgumos pielīgts tikai līgumsods un nav noteikti nokavējuma procenti par Sabiedrības naudas lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums, pamatojoties uz Civillikuma 1759.pantā noteikto:

       

      Prasot galvenās saistības (pamatparāda) izpildi, vienlaicīgi tiks prasīts likumiskos procentu maksājums (6% gadā), līdz ar to saņemtā nauda vispirms tiks novirzīta likumisko procentu dzēšanai (par naudas lietojumu), pēc tam – pamatparāda dzēšanai, pēc tam līgumsoda dzēšanai.

    • Ko pārvaldnieks dara, lai dzīvojamajai mājai nebūtu parādnieku?
      Parādu piedziņai sākumā tiek pielietotas speciālas parādu administrēšanas procedūras, tai skaitā arī informatīvās ietekmes instrumenti. Gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, tiek uzsākts tiesvedības process, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir laikietilpīgs process. Līdz ar to parādu atgūšana, diemžēl, nav ātra. Pret dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kas ļaunprātīgi nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un nemēģina rast kopēju risinājumu ar Sabiedrību par parāda segšanu, RNP sagatavo prasības pieteikumus tiesai par parādu piedziņu. 
  • Par apkuri
    • Kā pieteikt problēmu?

      Ja tiek konstatētas problēmas ar centrālapkures sistēmas funkcionēšanu, aicinām zvanīt PS “Siltumserviss Rīga” pa tālruni 80000610 vai aizpildīt tiešsaistes formu vietnē http://www.siltumserviss.lv/zino/, vai sūtīt pieteikumu uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” e-pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, obligāti norādot dzīvojamās mājas adresi, dzīvokļa numuru un kontakttālruni.

    • Kad dzīvojamajām mājām tiek pieslēgta apkure?

      RNP visām pārvaldījumā esošajām mājām siltumapgādi pieslēdz līdz ar apkures sezonas sākumu, ņemot vērā laikapstākļus vairāku dienu griezumā. Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā uzsākta aptuveni 15. oktobrī.

       

      Ņemot vērā, ka RNP sadarbībā ar a/s „Rīgas siltums” 2013./2014.gada apkures sezonā veica būtiskas izmaiņas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu automatizēto siltummezglu iestatījumos, masveidīga apkures atslēgšana turpmāk RNP pārvaldījumā esošajās mājās vairs nebūs nepieciešama. Izņēmums ir mājas, kurās ir cietā kurināmā katlumājas.

       

      Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība uzskata par nepieciešamu uzsākt apkures sezonu ātrāk par RNP noteikto laiku, dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums kopsapulcē/veicot aptauju un jāiesniedz pieņemtais lēmums RNP - apkure tiek pieslēgta dzīvokļu īpašnieku lēmumā noteiktajā termiņā/dienā.

    • Kā tiek aprēķinātas apkures izmaksas?

      RNP apkures izmaksas noteiktai dzīvojamajai mājai aprēķina, pamatojoties uz AS "Rīgas siltums" iesniegto rēķinu, kurā norādīta maksa par patērētajām megavatstundām ūdens uzsildīšanai, tai skaitā apkurei, karstā ūdens padeves un cirkulācijas nodrošināšanai (ja mājai šādi pakalpojumi tiek piegādāti).

      Aprēķina metodika noteikta LR Rīgas domes instrukcijā Nr.9 "Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība"

  • Par māju atjaunošanu
    • Kādi ir galvenie ieguvumi pēc dzīvojamās mājas atjaunošanas?
      • Samazinās siltuma zudumi, mazāki rēķini par izlietoto siltumenerģiju (samazinājums 32 – 62%);
      • Zemākas īpašuma uzturēšanas izmaksas;
      • Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90%;
      • Samazinās karstā ūdens un koplietošanas telpu elektroenerģijas patēriņš;
      • Pagarinās dzīvojamās mājas kalpošanas laiks;
      • Tiek veikts kāpņu telpu remonts;
      • Mainās iedzīvotāju attieksme pret savu īpašumu, kopīpašums kļūst daudz pievilcīgāks;
      • Dzīvokļi kļūst mājīgāki, uzlabojas mikroklimats un gaisa kvalitāte, samazinās trokšņu līmenis;
      • Paaugstinās nekustamā īpašuma vērtība;
      • Kopīpašums tiek apdrošināts.
    • Kur var uzzināt par uzsākto atjaunošanas projektu virzību, kā arī par mājas atjaunošanas iespējām?

      Detalizētāku informāciju var iegūt, uzdodot jautājums Māju atjaunošanas nodaļas darbiniekiem, sazinoties ar e-pasta siltinasana@rnparvaldnieks.lv starpniecību.

    • Kādu informāciju sniedz energoaudits?

      Energoaudits sniegs informāciju par:

      • Esošajiem ēkas energoefektivitātes rādītājiem;
      • Ēkas atjaunošanas priekšlikumiem (kādi darbi jāveic un kādi materiāli jāizmanto);
      • Energoefektivitātes rādītāju prognozi pēc atjaunošanas pasākumu īstenošanas (iespējamais siltumenerģijas ietaupījums);
      • Vietām ēkas fasādē, pa kurām aizplūst siltums.

       

      Dzīvojamās mājas energoaudita veikšana ir obligāta, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki plāno lemt par dzīvojamās mājas atjaunošanu, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

       

      Vairāk informācijas par energoauditu pieejama mājaslapas sadaļas „Māju atjaunošana” apakšsadaļā „Energoaudits”.

    • Vai energoaudita veikšanai ir paredzēts pašvaldības finansējums? Kādas ir vidējās energoaudita izmaksas?

      Saskaņā ar Rīgas domes 2017.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.19 „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas atjaunošanai” dzīvojamo māju energoauditu veikšanai ir paredzēts pašvaldības līdzfinansējums 80% apmērā no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 426,86 EUR.

       

      Lai saņemtu pašvaldības līdzfinansējumu energoaudita veikšanai, atbilstoši minēto noteikumu nosacījumiem, dzīvojamās mājas īpašniekiem ir jāpārņem pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības un jānoslēdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.

       

      Aprēķināts, ka 2018.gadā energoaudita vidējās izmaksas bija ap 490,00 EUR.

    • Ar ko jāsāk, ja dzīvokļu īpašnieki domā par dzīvojamās mājas atjaunošanu?

      Dzīvojamai mājai nepieciešams veikt energoauditu, kas ir nepieciešams ne tikai lai noskaidrotu siltuma zudumu cēloņus, bet arī lai piemērotu atbilstošu risinājumu katrai mājai. Energoauditā būs informācija par esošajiem ēkas energoefektivitātes rādītājiem, ēkas siltināšanas priekšlikumiem (kādi darbi jāveic un kādi materiāli jāizmanto), energoefektivitātes rādītāju prognozi pēc siltināšanas pasākumu īstenošanas u.c.

       

      Par dzīvojamās mājas atjaunošanas iespējām iesakām konsultēties ar Māju atjaunošanas nodaļas darbiniekiem, rakstot uz e-pastu siltinasana@rnparvaldnieks.lv

    • Vai energoauditu var veikt vasarā?

      Jā, energoauditu var veikt vasarā un jebkurā citā gada laikā. Savukārt termogrāfiju ir iespējams veikt tikai tad, ja atšķirība starp ēkas telpu temperatūru un āra temperatūru ir vismaz 10 grādi, taču termogrāfija nav obligāta energoaudita sastāvdaļa.

    • Vai ir iespējams saņemt atbalstu, veicot mājas atjaunošanu?

      Jā, ir iespējams saņemt:

       

      1. Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz pat 50% apmērā mājas kompleksai atjaunošanai, piesakot dzīvojamās mājas atjaunošanu AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” (ALTUM) energoefektivitātes paaugstināšanas programmā.

        Vairāk informācijas mājaslapas sadaļas „Māju atjaunošana” apakšsadaļā „ES atbalsts”.

      2. Pašvaldības līdzfinansējumu:
      • kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai, ja dzīvojamā māja ir piemineklis vai atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskā centra zonā – līdz 20 000 euro (fasādes, jumta atjaunošana) vai līdz 5 000 euro (durvju, logu u.c. elementu atjaunošana).
        Vairāk informācijas - https://atjauno.riga.lv
      • atjaunošanas darbu veikšanai energoefektivitātes pasākumu ietvaros vai, ja dzīvojamā māja, tās daļa, atsevišķu tehnisko sistēmu vai elementu stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai – līdz 50 % apmērā no atjaunošanas projekta kopējām izmaksām.
        Vairāk informācijashttp://www.renove.lv

       

      Par iespējām saņemt atbalstu dzīvojamās mājas atjaunošanai lūdzam sazināties ar Māju atjaunošanas nodaļas darbiniekiem, izmantojot e-pastu siltinasana@rnparvaldnieks.lv vai sazinoties ar māju atjaunošanas projektu vadītājiem, kuru kontakti norādīti mājaslapas sadaļas „Māju atjaunošana” apakšsadaļā „ES atbalsts”.

  • Par remontdarbiem
    • Par trokšņu līmeni remontdarbu laikā

      Remontdarbu veikšanas laiku šobrīd neviens normatīvais akts neregulē. Veicot remontdarbus, jāņem vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2.8. punktu, kas nosaka, ka šie noteikumi neattiecas uz remontdarbiem, kurus veic dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00), un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību. Šī normatīvā akta regulējuma priekšmets ir troksnis, kas rodas vai tiek radīts kā neatņemama sastāvdaļa kādas konkrētas darbības rezultātā, nevis vienkāršas trokšņošanas dēļ. Līdz ar to remontdarbu laikā daudzdzīvokļu mājā radītais troksnis atbilstoši minētajiem noteikumiem ir ne tik daudz tiesisks jautājums, cik pašu kaimiņu savstarpējās kultūras, inteliģences un cieņas jautājums.

       

      Iesakām pirms remonta darbu veikšanas, ja to darbību laikā tiek paaugstināts trokšņu līmenis, izvietot paziņojumus, lai informētu un brīdinātu pārējos dzīvojamās mājas iedzīvotājus par remontdarbu veikšanas laiku.

    • Vai ir nepieciešama remontdarbu saskaņošana?

      Ja īpašnieks savā dzīvoklī vēlas veikt kosmētisko remontu, piemēram, līmēt tapetes, krāsot sienas, sist sienā naglas utt., kas nerada lielu troksni, to var darīt bez saskaņošanas.

       

      Savukārt, ja īpašnieks vēlas veikt lielus darbus, kas saistīti ar pārbūvi, mainot telpu lietošanas veidu un telpu plānojumu, skarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, izmainot logu un durvju ailas, mainot skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem, tie jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi, kā arī pārbūves skiču un būvprojekts jāsaskaņo RNP. Pārbūves noteikumus un nepieciešamo informāciju var saņemt Rīgas pilsētas būvvaldē Amatu ielā 4, Rīgā, kā arī būvvaldes mājas lapā - https://www.rpbv.lv.

       

      Būvdarbu un remonta laikā nedrīkst pieļaut ēkas koplietošanas telpu piesārņošanu ar būvgružiem. Veicot remontu, dzīvokļa īpašniekam pašam jānodrošina atsevišķa konteinera piegāde un izvešana. Pašam jāmeklē uzņēmums, kas piedāvā šādus pakalpojumus vai piesakot RNP.

    • Kas jādara, lai nomainītu dvieļu žāvētāju?

      Ja dvieļu žāvētāju nomaina pret līdzīgu, ar identisku izvietojumu, tad pietiek ar iesniegumu, ko dzīvokļa īpašnieks iesniedz pārvaldniekam, garantējot, ka dvieļu žāvētāja diametrs netiks samazināts un izvietojums netiks mainīts. Iesniegumā dzīvokļa īpašnieks arī norāda, ka ūdens noplūdes vai traucējumu gadījumā trūkumi tiks novērsti triju dienu laikā. Toties, ja tiek veikta pārbūve, piemēram, dvieļu žāvētājs tiek pārvietots uz pretējo sienu, tam tiek izmainīts pieslēgums, demontēt dvieļu žāvētāju, nepieciešams izstrādāt projektu un saskaņot to ar pārvaldnieku, tieši tā pat, kā mainot radiatoru.

       

      Ja izlemjat demontēt dvieļu žāvētāju, tad lieciet aiz auss, ka šī siltumelementa neesamība Jūsu dzīvokļa īpašumā neatbrīvo no maksājuma par karstā ūdens cirkulāciju. Atbilstoši metodikai, ko izmanto patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanai, Rīgas domes 2010. gada 24. augusta instrukcijas Nr. 9 „Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” 11. punkts nosaka, ka par karstā ūdens cirkulācijai patērētās siltumenerģijas daudzumu patērētājs maksā arī gadījumos, ja īpašums atslēgts no mājas kopējās karstā ūdens padeves sistēmas, kā arī tad, ja patērētājs atrodas prombūtnē vai karstā ūdens patēriņš īpašumā norēķina periodā ir vienāds ar nulli.

    • Kas jādara, lai nomainītu radiatoru?

      Vispirms ir jāveic nepieciešamās jaudas parametru aprēķins un jāizvēlas pareizā tipa radiatori - jāizstrādā tehniskā dokumentācija pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista pēc Jūsu izvēles, veicot dzīvokļa siltuma zuduma aprēķinu, un uz tā pamata izvēlas jauno sildķermeņu izmēru, tipu un pieslēguma shēmu. Projektā jābūt norādītiem ne tikai radiatoru tehniskajiem parametriem, bet arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, tai skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins, siltuma atdeves aprēķins ēkas koplietošanas telpu apkurei un siltuma atdeve no stāvvadiem, kuri saglabājas dzīvoklī pēc rekonstrukcijas.

       

      Tehniskās dokumentācijas izstrāde garantē ne tikai tehniski pareizu sildķermeņu nomaiņu, lai tā neietekmētu turpmāku apkures sistēmas funkcionēšanu, bet arī ļauj veikt precīzāku aprēķinu, lai ekonomija uz sildķermeņu nomaiņu būtu lielāka. Izstrādātā tehniskā dokumentācija ir jāsaskaņo ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) iecirkņa siltumiekārtu inženieri, iesniedzot dokumentāciju 2 eksemplāros. Pēc saskaņošanas ir nepieciešams veikt apkures sistēmas attiecīgo stāvvadu atslēgšanu un iztukšošanu. Taču pēc radiatora nomaiņas pabeigšanas – apkures sistēmu jāatjauno.

       

      Ja tiek veikta patvaļīga, nesaskaņota radiatori maiņa, tad var sabojāt apkures sistēmu visai mājai. Lai izvairītos no iespējamas problēmsituācijas izraisīšanas, radiatoru maiņu uzticiet veikt sertificētam speciālistam vai uzņēmumam. Pirms remontdarbu uzsākšanas dzīvokļa īpašniekam vai izvēlētājam pakalpojuma sniedzējam nepieciešams vienoties par ūdens izlaišanu no attiecīgā stāvvada sildelementu nomaiņas laikā. Lai pieteiktu šo maksas pakalpojumu, jāzvana uz informatīvo tālruni 8900 darba dienās no plkst. 8:00 līdz 20:00. Pakalpojuma izpildi nodrošina PS „Siltumserviss Rīga”, ar ko jāsazinās pēc remontdarbu pabeigšanas, lai veiktu apkures sistēmas hidraulisko pārbaudi, uzpildīšanu un atgaisošanu. RNP radiatoru nomaiņas pakalpojumu nepiedāvā.

       

      Lieciet aiz auss, ka radiatoru nomaiņu var veikt tikai pēc apkures sezonas pārtraukšanas līdz 31. augustam, iepriekš saskaņojot tehnisko dokumentāciju ar pārvaldnieku!

    • Kad drīkst mainīt radiatoru?

      Radiatoru nomaiņu dzīvoklī var veikt tikai pēc apkures sezonas pārtraukšanas - līdz 31.augustam, iepriekš saskaņojot tehnisko dokumentāciju ar pārvaldnieku!

    • Vai radiatoru nomaiņa dzīvoklī ir jāsaskaņo ar pārvaldnieku?

      Jā, pirms radiatoru nomaiņas dzīvoklī, dzīvokļa īpašniekam tehniskā dokumentācija ir jāsaskaņo ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) iecirkņa siltumiekārtu inženieri, iesniedzot dokumentāciju 2 eksemplāros. 

       

      Ja tiek veikta patvaļīga, nesaskaņota radiatori maiņa, tad var sabojāt apkures sistēmu visai mājai. Lai izvairītos no iespējamas problēmsituācijas izraisīšanas, radiatoru maiņu uzticiet veikt sertificētam speciālistam vai uzņēmumam. Pirms remontdarbu uzsākšanas dzīvokļa īpašniekam vai izvēlētājam pakalpojuma sniedzējam nepieciešams vienoties par ūdens izlaišanu no attiecīgā stāvvada sildelementu nomaiņas laikā. Lai pieteiktu šo maksas pakalpojumu, jāzvana uz RNP informatīvo tālruni 8900 darba dienās no plkst. 8:00 līdz 20:00. Pakalpojuma izpildi nodrošina PS „Siltumserviss Rīga”, ar ko jāsazinās pēc remontdarbu pabeigšanas, lai veiktu apkures sistēmas hidraulisko pārbaudi, uzpildīšanu un atgaisošanu. RNP radiatoru nomaiņas pakalpojumu nepiedāvā.

    • Kā iesniegt dokumentus par siltumelementu (radiatoru un dvieļu žāvētāja) nomaiņu?

      Radiatoru vai dvieļu žāvētāja tehniskā dokumentācija vai iesniegums par dvieļu žāvētāja nomaiņu var iesniegt:

      • elektroniski parakstot un nosūtot uz e-pastu rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
      • atstājot dokumentus tiem paredzētā pastkastē pie SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Klientu apkalpošanas centriem, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
      • ar pasta starpniecību nosūtot dokumentus SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" juridisko adresi - Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011;
      • tehnisko dokumentāciju saskaņojot tiekoties ar sava iecirkņa siltumiekārtu inženieri, iepriekš piesakot tikšanos, izmantojot e-pieraksta vietni apmekle.rnparvaldnieks.lv
    • Kāpēc jāsaskaņo siltumelementu (radiatoru un dvieļu žāvētāja) nomaiņa?

      Nomainot uz neatbilstošas jaudas radiatoru, nekā siltumsistēmai paredzētais, tas var iespaidot apkures sistēmu visā mājā, bet nepareiza dvieļu žāvētāja uzstādīšana var ietekmēt karstā ūdens piegādi, apkures sezonā – arī apkuri. Par patvaļīgu radiatoru nomaiņu dzīvokļu īpašniekam draud naudas sods, kā arī patvaļniekam var likt nomainīt radiatorus uz piemērotas jaudas sildķermeņiem.

       

      Ikvienam dzīvokļu īpašniekam jāatceras, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants nosaka, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tajā skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām). Tas nozīmē, ka radiatori un dvieļu žāvētāji dzīvokļa īpašumā (arī tajos, kas ir privatizēti) ir daļa no kopējās mājas siltuma sistēmas, nevis katra dzīvokļa īpašnieka īpašums. Mainot radiatorus par savu naudu, dzīvokļu īpašnieks labprātīgi investē kopīpašumā. Ja īpašnieks pārdod vai ir spiests atstāt to, viņam nav tiesības demontēt pa savu naudu uzstādītos radiatorus.

       

      Atgādinām, ka maksas pakalpojumus, šajā gadījumā karstā ūdens padeves pārtraukšana un apkures sistēmas iztukšošana, tiek veikti rindas secībā, tādēļ aicinām nepieciešamos remontdarbus neatstāt uz pēdējo brīdi.

    • Vai visa māja var atteikties no centrālās apkures un pāriet uz gāzes vai citu alternatīvo apkuri?

      Gāzes apkures ierīkošanu jeb apkures veida maiņu visai mājai vispirms jāvēršas Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā atļaujas saņemšanai lokālo siltuma avotu izbūvei, rekonstrukcijai vai apkures veida maiņa. Ja dzīvojamā mājā atļauts veikt lokāla siltuma avota izbūve, lai to veiktu, vispirms dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Pēc tam būs nepieciešams projekts – plānotā siltuma avota jauda, jaudas palielielinājums pie siltumavota rekonstrukcijas, kurināma veids.

    • Vai ir iespējams individuāli atteikties no centralizētās siltumapgādes un ierīkot savā dzīvoklī gāzes vai citu alternatīvo apkuri?

      Atsevišķs dzīvoklis var atteikties no centrālās apkures. Lai ierīkotu jaunu lokālu siltumapgādes avotu, jāvēršas Rīgas Domes Mājokļu vides departamentā, lai noskaidrotu vai vispār minētajā adresē tiks atļauta jauna lokāla siltuma avota izbūve. Ja attiecīgā teritorijā ir pieļaujama jauna lokāla siltuma avota izbūve, dzīvokļa īpašniekam vispirms ir jāsaņem ¾ pārējo mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Tas tāpēc, ka ēkas inženierkomunikāciju sistēma (tostarp, arī centrālās apkures sistēma), ir kopīpašums. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība atļauj kādam dzīvoklim atteikties no centrālapkures, tad sapulces protokols, ko ar savu parakstu apliecinājuši visi īpašnieki, jāiesniedz SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un gāzes apkures ierīkošanas gadījumā - AS „GASO”.

       

      Taču, pat ja atļauja ir saņemta, īstenot šādu ieceri ar kurināmā veidu, kas prasa kurināmā sadedzināšanu nebūs tik vienkārši. Dzīvoklim, kas atrodas ēkas augšējā stāvā īpašu problēmu nebūs. Taču, ja dzīvoklis atrodas jebkurā citā dzīvojamās mājas stāvā, būs nepieciešama atļauja pieslēgties ēkas kopējai ventilācijas sistēmai, lai izvadītu apkures katla radītos izmešus. Ja atļauja tiks atteikta, būs nepieciešams izstrādāt projektu, paredzot skursteņa novietojumu pie ēkas ārsienas, un tā izbūvei atkal saņemt visu dzīvokļu īpašnieku atļauju, apliecinot, ka neviens neiebilst pret fasādes izmaiņām. Turklāt būs nepieciešams veikt apkures sistēmas hidrauliskos aprēķinus, jo esošo sistēmu nāksies pārveidot.

       

      Šādas prasības ir saistītas ar tehniskām prasībām - tas var iespaidot apkures sistēmu visā mājā vai pat apdraudēt ēkas drošību un kaimiņu dzīvības - neprasmīga rīcība ar gāzi ir ārkārtīgi bīstama.

    • Kā saskaņot pieteikumu par elektroenerģijas jaudas izmaiņām?

      Lai saskaņotu pieteikumu par elektroenerģijas jaudas izmaiņām, nepieciešams:

      • aizpildīt un parakstīt iesniegumu par elektroenerģijas jaudas izmaiņām;
      • uz iepriekšminētā iesnieguma pamata, AS “Sadales tīkls” sagatavos elektroietaišu ierīkošanas tehniskos noteikumus;
      • tehniskie noteikumi kopā ar aizpildītu saskaņojuma veidlapu ir jāiesniedz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".
  • Par dzīvokļa īpašnieka maiņu
    • Pārdevu savu īpašumu. Vai man jāinformē pārvaldnieku par īpašnieku maiņu?

      Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu un dzīvokļa īpašuma ieguvējam pēc darījuma noslēgšanas jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu. No minētā izriet, ka ir jābūt abu darījuma dalībnieku rakstiskam paziņojumam, lai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” varētu uzsākt aprēķinu dalīšanu.

       

      Aicinām dzīvokļa jauno īpašnieku nosūtīt īpašumtiesību apliecinošu dokumentu uz elektroniskā pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv vai iesniegt jebkurā mūsu Klientu apkalpošanas centrā. Rēķini tiks dalīti ar zemesgrāmatu tiesneša nostiprinājuma lēmuma datumu.

    • Esmu iegādājies īpašumu Jūsu apsaimniekotajā namā. Kā noslēgt pārvaldīšanas līgumu?

      Attālināti noslēgt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iespējams, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu. Lai uzsāktu līguma slēgšanas procedūru, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” elektroniskā pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv nosūtīt zemesgrāmatu apliecību un ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu, norādot:

      • dzīvokļa īpašnieka deklarētās dzīvesvietas adresi;
      • elektroniskā pasta adresi, ar kuru tiks veikta reģistrācija elektronisko pakalpojumu vortālā e-parvaldnieks.lv;
      • tālruņa numuru saziņai.

       

      Klātienē dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu var noslēgt, vēršoties jebkurā Pārvaldnieka klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami ŠEIT), līdzi ņemot personas identitāti un īpašumtiesību apliecinošus dokumentus (oriģinālus)

    • Dzīvokļa īpašumam nomainījies īpašnieks. Kā tiks sadalīts rēķins? Vai iesniegt pieņemšanas-nodošanas aktu?

      Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kura ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Savukārt minētā likuma 10.pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), un maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. No augstākminētā izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties gan par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, gan par saņemtajiem pakalpojumiem jau sākot no dienas, kad ir ieguvis īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu.

       

      Tādēļ dzīvokļa pārdošanas – pirkšanas gadījumā maksājumu pārdale starp bijušo un jauno īpašnieku tiek veikta saskaņā ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datumu. Dzīvokļa pieņemšanas- nodošanas akts ir saistošs tikai tā parakstītājiem. Dzīvokļa bijušā un pašreizējā īpašnieka civiltiesiskās attiecības pārvaldniekam nav saistošas.

  • Par tiešajiem norēķiniem
    • Kas mainīsies, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu slēgt tiešo norēķinu līgumus?

      Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki pieņems lēmumu slēgt tiešo norēķinu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, piemēram, par siltuma, ūdens un kanalizācijas vai atkritumu izvešanas pakalpojumu, šo pakalpojumu sniedzēji katru mēnesi, katram attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam sagatavos atsevišķu rēķinu par iepriekšējā mēnesī nodrošināto pakalpojumu (šobrīd maksa par konkrēto pakalpojumu tiek iekļauta RNP sagatavotajā ikmēneša pakalpojumu rēķinā).

       

      Tas nozīmē, ka viena RNP rēķina vietā dzīvokļu īpašnieki saņems vairākus – atsevišķus rēķinus – RNP sagatavoto rēķinu, rēķinu par ūdeni un kanalizāciju, rēķinu par siltumenerģiju, rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu.

       

      Piebilstams, ka bez nodrošinātā pakalpojuma izmaksām, pakalpojumu sniedzēju sagatavotajos ikmēneša rēķinos papildus tiks iekļauta arī maksa par rēķina sagatavošanu, kā arī, klientam viena RNP rēķina vietā būs jāmaksā komisijas maksa (bankai, pastam, veikalam) par vairāku rēķinu apmaksas veikšanu.

    • Kāda ir pakalpojumu sniedzēju ikmēneša rēķinu sagatavošanas maksa?

      Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēju RNP iesniegto informāciju, ikmēneša pakalpojumu rēķinu sagatavošanas maksa ir šāda: 

      -          AS „Rīgas siltums” – 2,73 EUR + PVN;

      -          SIA „Rīgas ūdens” – 2,64 EUR + PVN.

      Katrs pakalpojuma sniedzējs ir veicis savus aprēķinus par viena rēķina sagatavošanas administratīvajām izmaksām. Plašākas informācijas saņemšanai par katra konkrētā pakalpojuma rēķinu maksu RNP aicina vērsties pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.

    • Kā varēs uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas rezultātiem par tiešajiem norēķiniem?

      RNP apkopos dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketas, sagatavos balsošanas protokolu un nosūtīs to visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem

    • Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „pret” tiešajiem norēķiniem – kā turpmāk tiks veikti aprēķini par pakalpojumiem?

      Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „pret” tiešajiem norēķiniem, tad pakalpojumu aprēķinos saglabāsies līdzšinējā kārtība – RNP veiks pakalpojumu aprēķinus un norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem, un arī turpmāk ik mēnesi katrs dzīvokļa īpašnieks saņems vienu RNP sagatavoto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinu.

    • Kā pieņemt lēmumu par tiešajiem norēķiniem manai mājai?

      Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi pieņemami, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) 16., 17., 18., 19., 20. un 21.panta nosacījumus.

      Saskaņā ar Likuma 19.pantu:

      (1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.

      (2) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

      (3) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.

      (4) Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā.

      (5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.

      (6) Kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

       

      Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no minētajiem veidiem tie pieņemti.

      Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā (Likuma 18.panta piektā daļa).

      Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi par tiešiem norēķiniem iesniedzami jebkurā RNP klientu apkalpošanas nodaļā un attiecīgā pakalpojuma sniedzējam 2 (divu) nedēļu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

      Papildus informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un dzīvokļu īpašnieku kopsapulču protokolu noformēšanu pieejama RNP klientu apkalpošanas nodaļās un interneta vietnē www.rnparvaldnieks.lv.

    • Kas jānorāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā par tiešiem norēķiniem?

      Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā jāietver šāda informācija:

      • datums, ar kuru tiks mainīta maksājumu kārtība;
      • maksājumu kontrole attiecībā uz parādsaistībām, kas dzīvokļu īpašniekiem izveidojušās līdz tiešo maksājumu uzsākšanai;
      • dzīvokļu īpašnieku kopējais parāds attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam;
      • kritēriji un aprēķinu metodika, pēc kādas tiks aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvokļa īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.
    • Ja mājā ievieš tiešo norēķinu kārtību – vai tas nozīmē, ka tiks ieviesta tiešo norēķinu kārtība ar visiem dzīvojamās mājas pakalpojumu sniedzējiem?

      Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumu par tiešo norēķinu kārtību ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem vai ar visiem pakalpojumu sniedzējiem.

      Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešos norēķinus tikai ar SIA „Rīgas siltums”, tad turpmāk SIA „SIA „Rīgas siltums” katru mēnesi, katram dzīvokļa īpašniekam papildus RNP rēķinam izrakstīs atsevišķu rēķinu, kurā iekļaus maksu par siltumenerģiju, kā arī maksu par šī rēķina sagatavošanu.

      Ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešo norēķinus ar visiem pakalpojuma sniedzējiem, arī tad būs jāslēdz atsevišķi līgumi ar katru pakalpojuma sniedzēju, piemēram, „SIA „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”.

    • Ja viens dzīvokļa īpašnieks būs „pret” tiešo norēķinu kārtību, bet pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki „par” – vai tam vienam dzīvokļa īpašniekam arī būs saistoša tiešo norēķinu kārtība?

      Pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida (tiešie norēķini vai ar RNP starpniecību), nodrošina pakalpojumu piegādi dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katram dzīvokļa īpašniekam individuāli. Tādējādi, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums (50% + 1) lems par tiešo norēķinu kārtības ieviešanu dzīvojamajā mājā, tad kārtība būs saistoša visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, t.sk. tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri būs balsojuši „pret” tiešajiem norēķiniem.

  • Par tvaika nosūcējiem
  • Par dūmu detektoriem
    • Kādēļ dzīvoklī nepieciešams dūmu detektors?

      Izceļoties ugunsgrēkam, visu izšķir sekundes, jo uguns var strauji izplatās. Uzstādot dūmu detektoru – nelielā ierīce ar spalgas skaņas signāla palīdzību ziņos, ja mājoklī būs izveidojies ugunsgrēka radīts sadūmojums. Tas pievērsīs cilvēku uzmanību, ļaus dzīvokļa iemītniekam pašam izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus.

    • Vai prasība katrā mājoklī uzstādīt dūmu detektoru ir efektīvs veids, kā samazināt ugunsgrēku skaitu?

      Dūmu detektoru pielietošana, kā rāda pasaules pieredze, ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvības no pēkšņa ugunsgrēka briesmām. Dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu.

    • Kurš uzstāda un maksā par dūmu detektora izvietošanu dzīvoklī?

      Ugunsdrošības noteikumu Nr.238 1. punkts nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašniekam jārūpējas par ugunsdrošības prasībās ievērošanu savā dzīvokļa īpašumā.

       

      Dūmu detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša. To var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt pāris nelielus caurumus, piestiprināt tiem ar ierīces komplektā ietilpstošo dībeļu un skrūvju palīdzību detektora korpusu. Vēl vienkāršāks variants – dūmu detektoru piestiprināt ar abpusējo līmlenti. Lietošanas instrukcijā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas.

    • Cik aptuveni izmaksā dūmu detektori? Ko darīt trūcīgajiem, kuri nevar atļauties iegādāties dūmu detektorus?

      Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā iebūvētajām papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni 5 līdz 10 eiro. Tas varētu radīt finansiālo slogu dzīvokļu īpašniekiem, tomēr izmaksas nav tik lielas, salīdzinājumā ar to, kādas tās varētu rasties, ja ēkā izceltos ugunsgrēks un tas netiktu savlaicīgi pamanīts.

    • Kur var iegādāties dūmu detektoru?

      Dūmu detektorus var iegādāties elektropreču, saimniecības preču, specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos, kā arī ikdienas un mazumtirdzniecības preču lielveikalos.

    • Kas jāņem vērā, izvēloties dūmu detektoru?

      Iegādājoties dūmu detektoru, pārliecinieties, ka uz tā korpusa ir izvietots “CE” marķējums un informācija par atbilstību Eiropas standartam NE 14604. Komplektā jābūt pievienotai instrukcijai valsts valodā.

    • Vai nepieciešams, ka dūmu detektors atrodas katrā istabā, un kur?

      Pati minimālākā prasība – viens ugunsgrēka dūmu detektors uz dzīvokli. Taču ieteicams to uzstādīt katrā telpā, kurā uzturas dzīvokļa iemītnieki un veic kādus saimnieciskus darbus – vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās.

       

      Dūmu detektors ir samērā vienkārši uzstādāma ierīce. Pie griestiem vai pie sienas piestiprina dūmu detektora bāzi jeb plati, kura nemainīgi tur atradīsies visu laiku. Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, tad to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst detektorus izvietot tieši griestu un sienas dobumā. Tas tādēļ, lai izcēlušās ugunsnelaimes gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai brīdinātu mājiniekus par kādā konkrētā telpā notikušu aizdegšanos.

       

      Uz skapja, plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā, jo dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju, tādēļ šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk, nekā pie griestiem novietotais. Uguns izplatās ļoti ātri, un bieži vien pat šim īsajam novēlošanās brīdim var būt izšķiroša nozīme dzīvokļa iemītnieku spējai apdzēst liesmas vai arī paspēt atstāt degošās telpas.

       

      Ugunsgrēka autonomo detektoru izvietošana

      Attēla avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests “Par dūmu detektoriem” 

    • Kā jāveic dūmu detektora apkope?

      Uzstādītā detektora tehniskā apkope ir vienkārša. Nepieciešama vien savlaicīga barošanas elementa – baterijas nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana lietošanas instrukcijā norādītajā kārtībā. Šos darbus sekmīgi var paveikt jebkurš. Jauna baterija kalpo aptuveni 2 gadus. Detektora korpusā ir baterijas jaudas automātiskā kontrole, kura laicīgi brīdinās ar skaņas signālu par baterijas nomaiņas nepieciešamību. Laiku pa laikam detektors ir jāpārbauda. To dara instrukcijā noteiktajā kārtībā. Visbiežāk – nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs. Šādu pārbaudi ieteicams veikt reizi mēnesī.

    • Kas pārbaudīs detektora esamību? Vai paredzēts sods par dūmu detektora neesamību dzīvoklī vai citu ugunsdrošības noteikumos minēto prasību nepildīšanu?

      Dūmu detektoru esamību dzīvokļa īpašumā var pārbaudīt Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, saņemot attiecīgu informāciju vai veicot neplānoto ugunsdrošības pārbaudi. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka: “par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro”.

  • Citi jautājumi

Uzdot Jautājumu

Vārds, uzvārds *:

E-pasts *:
Jūsu ziņojums *:

* Obligāti aizpildāmie lauki.

Pakalpojumu piegādes pārtraukumi

14.06.2021 (8.30) līdz 14.06.2021 (17.00)
INFORMĀCIJA PAR ELEKTROINSTALĀCIJAS UN IZOLĀCIJAS PRETESTĪBAS MĒRIJUMU VEIKŠANU, SIA DALAGRO
Aleksandra Bieziņa iela 7, 10
14.06.2021 (9.00) līdz 14.06.2021 (19.00)
INFORMĀCIJA PAR ŪDENS PADEVES PAKALPOJUMA PĀRTRAUKUMU, SIA DN 15
Irlavas iela 12
14.06.2021 (10.00) līdz 14.06.2021 (15.00)
INFORMĀCIJA PAR ŪDENS PADEVES PAKALPOJUMA PĀRTRAUKUMU, SIA ENESAN
Īslīces iela 1